«Spēlmaņu nakts» – gada balva teātrī reti ietekmē skatītāju izvēli apmeklēt izrādes

"Spēlmaņu nakts" – arī skatītāju nakts?

Skatuve

Skatuve

"Spēlmaņu nakts" ir Latvijas gada balvas teātrī ceremonija, kas ik gadu notiek 23. novembrī – teātra režisora un reformatora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā – un kurā pulcējas un aizvadītās sezonas panākumus svin kā "lielie" – valsts un pašvaldību finansētie teātri, tā arī "mazie" – neatkarīgie un projektu teātri. Balvas ieguvējus izvēlas žūrija, un laureātiem tā ir atzinība par paveikto – nozares ekspertu augsts vērtējums (par ko neizbēgami mēdz strīdēties gan skatītāji, gan arī paši mākslinieki, jo zināms, ka arī žūrija ir tikai cilvēki, un – cik žūriju, tik viedokļu), statuete jeb "Skatuves nagla", ko mājās nolikt goda vietā, un naudas balva.

Pie televīzijas ekrāniem šo ceremoniju mēdz vērot tūkstošiem skatītāju – piemēram, pērn saskaņā ar pētījumu kompānijas "Kantar" datiem LTV pārraidītā ceremonija sasniedza vairāk nekā 162 tūkstošus lielu auditoriju un vidēji ik minūti pārraidi skatījās vairāk nekā 84 tūkstoši, savukārt ziņu portālos publikācijas par balvu sadalījumu vairākas dienas gozējas lasītāko rakstu topos.

Tikmēr teātri gan pēc nomināciju paziņošanas, gan pēc balvu ieguvēju noskaidrošanas steidz publiski sveikt un slavēt katrs savus iestudējumus un māksliniekus, un to mājaslapās izrāžu aprakstus rotā nomināciju un balvu uzskaitījums.

"Spēlmaņu nakti" rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS), kā vienu no ceremonijas un to pavadošās jauniestudējumu skates organizēšanas mērķiem minot arī sabiedrības intereses veicināšanu.

Tradicionāli pirms ceremonijas tiek rīkots arī skatītāju balsojums par gada labāko izrādi, aktieri un aktrisi, un arī šo balvu ieguvēji tiek sveikti ceremonijā. Turklāt bieži vien skatītāju un žūrijas vērtējumi atšķiras.

"Ikgadējais "Spēlmaņu nakts" vērtējums (nu jau 31. reizi) gan no profesionālās žūrijas, gan skatītājiem ir iepriekšējās sezonas teātru darbības izvērtējums.

Tas parāda katra teātra mākslinieciskos virzienus un iezīmē tālāko stratēģiju teātru darbībā. Nominācijas izceļ profesionalitātes stabilitāti un radošumu.

Ja žūrija vairāk vērtē jaunrades pakāpienus un ideju realizācijas varēšanu, tad skatītāji – emocionalitāti un tēmas," norāda LTDS valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, uzsverot arī, ka "sabiedrības informēšanai un reklāmai par "Spēlmaņu nakts" pasākumu kopumu un izvirzītajiem nominantiem ir neatsverama nozīme, jo tas veicina publikas interesi gan par konkrētiem iestudējumiem un māksliniekiem, gan par katru teātri Latvijā."

Balvu sadalījums skatītāju izvēli īpaši neietekmē

Tomēr izrādās, ka nozarei būtiskais apbalvojums reti mudina skatītājus izvēlēties apmeklēt nominētās un godalgotās izrādes. To apliecina gan LSM.lv un pētījumu centra "Norstat" novembrī veiktās aptaujas dati, gan arī paši teātri, kas lielākoties atzīst, ka nenovērojot palielinātu skatītāju interesi par tām izrādēm, kas saņēmušas žūrijas augsto vērtējumu, un ka "Spēlmaņu nakts" balvu un nomināciju sadalījums neietekmē repertuāra plānošanu.

Kādi ir skatītāju paradumi, izvēloties, kuras teātra izrādes apmeklēt? 42% aptaujāto norāda, ka "Spēlmaņu nakts" balvas un nominācijas viņu izvēli neietekmē nekad, savukārt 15% atzīst, ka tas reizēm ietekmē viņu izvēli, bet tikai 3% aptaujāto balvas un nominācijas uzskata par vienu no galvenajiem kritērijiem. Tikmēr 40% aptaujāto teātri neapmeklē – tātad no to respondentu pulka, kas sevi sauc par teātra apmeklētājiem, vairāk nekā divas trešdaļas nekad nepievērš uzmanību balvām un nominācijām, izvēloties, uz kuru izrādi doties.

Līdzīgi atbildējuši dažādu dzimumu un vecumu respondenti.

Atšķirības iezīmējas dažādu tautību un reģionu respondentu atbildēs. Kurzemnieki un vidzemnieki ir aktīvāki teātra apmeklētāji, vienlaikus arī pusei norādot, ka balvu un nomināciju sadalījums neietekmē viņu izvēli. Savukārt teju puse aptaujāto no Latgales norādījuši, ka teātri neapmeklē.

Lielāks skaits latviešu tautības aptaujāto atzīst, ka balvas un nominācijas ietekmē viņu izvēli, 32% norādot, ka teātri neapmeklē. Tikmēr balvu sadalījumam mazāku uzmanību pievērš krievu un citu tautību respondenti, kas arī lielākā skaitā norādījuši, ka teātri neapmeklē.

Teātri: Skatītāju izvēli nenosaka balvas, taču reizēm godalgotas izrādes iegūst "otro elpu"

Arī teātri atzīst, ka kopumā nenovērojot palielinātu skatītāju interesi par tām izrādēm, kas tikušas nominētas vai saņēmušas balvas, tomēr reizēm ir arī piedzīvots, ka pēc balvas iegūšanas biļetes uz iestudējumiem tiek izpirktas un līdz ar to izrādes mēdz ilgāk noturēties repertuārā.

Latvijas Nacionālā teātra direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos Ieva Struka atzīst, ka pieredzes ir dažādas:

"Ir izrādes, kam izdodas iegūt otro elpu un jaunu uzrāvienu, bet ir izrādes, kas tikušas pat pie vairākām nominācijām, tomēr skatītāju interesi neizdodas piesaistīt, un 23. novembrī, kad nominētais varbūt pat saņem balvu, izrāde jau ir beigusi savu skatuves mūžu."

"Spēlmaņu nakts" nominācijas un balvas skatītājiem nav noteicošais faktors – tā liecina  Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra pieredze. "Mēs, protams, atzīmējam katras savas izrādes vai mākslinieka sasniegumus un izmantojam šo informāciju PR aktivitātēs, taču auditoriju,

pēc mūsu novērojumiem, vairāk motivē recenzijas, kā arī draugu un paziņu atsauksmes un komentāri sociālajos tīklos," komentē teātrī.

Taču ir arī izņēmumi. Piemēram, Valmieras teātrī norāda, ka viņu pilsēta nav liela un līdz ar to balvām un nominācijām ir būtiska nozīme, lai radītu interesi skatītājos no Rīgas un visas Latvijas, jo tās ir svarīgs un prestižs skatītāju orientieris. "Lai gan teātri paši apzinās, ka, lai saņemtu balvu, liela nozīme ir arī veiksmei, pieredze uzkrītoši rāda, ka bieži pēc balvas saņemšanas izrāde iegūst otro elpu un pieprasījums pēc biļetēm būtiski pieaug," skaidro teātrī, kā nesenāko piemēru minot režisora Elmāra Seņkova izrādi "Nelabie. Pēc Dostojevska", kas pēc "Spēlmaņu nakts" balvu saņemšanas tika izpārdota mēnešiem uz priekšu, bet pirms "Spēlmaņu nakts" uzmanības (jo izrāde netika vesta uz Rīgu vai rādīta citās telpās – vien būvniecības stadijā esošā teātra Apaļajā zālē) tā bija mazāk pamanīta.

Līdzīgu piemēru min arī Liepājas teātrī, kad Konstantīna Bogomolova iestudētās "Stavangera (Pulp People)" likteni būtiski ietekmējusi balva:

"Jau sākotnēji izrāde sadalīja skatītājus divās daļās – noliedzējos un atbalstītājos, taču balvas saņemšana vairāk iedrošināja skatītājus, kurus līdz šim nobiedēja krasi atšķirīgie viedokļi, atnākt un to noskatīties."

Bieži arī skatītāju un "Spēlmaņu nakts" žūrijas gaume sakrīt, tāpēc izrāde ir labi apmeklēta vēl pirms nomināciju paziņošanas, atzīmē Liepājas teātrī, tomēr uzsverot, ka "Spēlmaņu naktī" kā nacionāla mēroga notikumā saņemts novērtējums var ļaut izrādei piedzīvot garāku mūžu: "Protams, teātris "Spēlmaņu nakts" nominācijas un balvas mēdz izmantot arī kā mārketinga instrumentu un novēro pastiprinātu interesi, taču arī ne vienmēr. Bet pilnīgi noteikti balva var atsvaidzināt interesi par izrādi, kas jau sezonu bijusi repertuārā (ja iestudēta sezonas sākumā), balva vienkārši vēlreiz par to atgādina skatītājiem!"

Arī Latvijas Leļļu teātrī ir pieredze gan ar izrādēm, kuras pēc tam, kad aktieris saņem balvu, piedzīvo lielāku skatītāju pieplūdumu, gan arī gadījumi, kad nominācija neveicina skatītāju interesi. Kā piemēru Leļļu teātra direktors Mārtiņš Eihe min režisora Valtera Sīļa izrādi "Sibīrijas haiku", kas šobrīd nominēta balvai, un teic, ka vēl jāvēro, vai tā saņems balvu un vai tādā gadījumā tas mudinās skatītājus uz izrādi atnākt.

Arī neatkarīgajos teātros gadoties dažādi – Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova skaidro, ka par izrādēm, kas nominētas "Spēlmaņu nakts" balvām, īpašu skatītāju uzmanību nenovērojot, taču par tām, kas saņēmušas balvas – dažkārt jā, bet dažkārt arī nē.

Tikmēr Jaunajā Rīgas teātrī uzsver, ka nenovēro skatītāju intereses saistību ar nominācijām, jo "skatītāju interese par visām repertuārā esošām izrādēm ir liela un šobrīd līdz 2025. gada martam visas izrādes ir izpārdotas."

Līdzīgu akcentu liek arī Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs, norādot, ka interesi par izrādi nosaka tās kvalitāte, nevis žūrijas vērtējums.

Teātru repertuāru balvu sadalījums neietekmē

Balvu sadalījums arī neietekmē teātru repertuāru – to norāda gan Daugavpils, gan Jaunais Rīgas teātris. Tikmēr, piemēram, Ģertrūdes ielas teātris cenšas novembrī ieplānot tās izrādes, kas ir nominētas.

Teātra repertuāra izvēle ir atkarīga no daudziem parametriem, skaidro Nacionālā teātra direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos Ieva Struka, un balstīt stratēģiju "Spēlmaņu nakts" nominācijās būtu gan grūti, gan nepamatoti, īpaši tāpēc, ka skatītāju un profesionālais novērtējums mēdz atšķirties.

Tikmēr Liepājas teātrī akcentē – mēneša repertuārs tiek plānots jau ilgāku laiku uz priekšu, tādēļ "Spēlmaņu nakts" to ietekmējot minimāli, taču sava veida stratēģisku domāšanu var pielietot:

"Dažbrīd šķiet, ka ir vērts kā pēdējo sezonas pirmizrādi ielikt mākslinieciski izaicinošāku darbu, jo, pat ja sezonas beigās to vēl nepaspēs pamanīt skatītājs, to jau var novērtēt "Spēlmaņu nakts" žūrija, kurai tā būs viena no pēdējām pirmizrādēm plašajā pirmizrāžu klāstā.

Taču, protams, ka tas ir tikai daļēji – jo teātra māksla ir daudz neparedzamāka. Un tad, kad darbs ir izcils, tas ir izcils, nemainīgi, kad tapis."

Arī Valmierā uzsver, ka kopējo sezonas vīziju "Spēlmaņu nakts" neietekmē: "Veidojot repertuāru, tiek domāts par iestudējumu daudzveidību dažādām skatītāju paaudzēm un aktieru izaugsmi, lai viņiem būtu iespēja parādīt savu talantu. Bet, plānojot kalendāro ikmēneša repertuāru, tiek ņemti vērā skatītāju pirkšanas paradumi un pieprasījums, ko bieži ietekmē iegūtās "Spēlmaņu nakts" nominācijas un balvas."

Taču "Spēlmaņu nakts" rezultātos var saskatīt arī iespēju pievērst uzmanību dažādiem konkrētu mākslinieku darbu aspektiem, salīdzināt savus iespaidus ar ekspertu vērtējumu,

kā arī saprast, kāda teātra valoda, kādi radošie vektori, kāds materiāls teātra ekspertu redzējumā šobrīd ir vispieprasītākais un aktuālākais, norāda Čehova teātrī.

Ko iegūst skatītājs?

Ja skatītājs neseko žūrijai, tad kam? Daļa paļaujas uz draugu ieteikumiem vai citu skatītāju atsauksmēm. Daļa vadās pēc tā, kas pieejams konkrētā dienā vai vietā. Citi izvēlas savu iecienītu režisoru, aktieri vai sev interesējošu tēmu. Daļa varbūt uzmanību pievērš kritiķu recenzijām. Visus iespējamos faktorus, kas ietekmē skatītāju izvēli, grūti pat uzskaitīt.

Gribētos gan domāt, ka balvu piešķiršana veicina kopējo nozares izaugsmi – kad pie sadalījuma "grožiem" ir žūrija, kas novērtē jaunas teātra valodas meklējumus, pievērš uzmanību teātra attīstības virzienam, mākslinieciskās domas daudzveidībai un ar savu vērtējumu iedod Latvijas teātra ainai pasaules kontekstu (kad un vai tā notiek – par to mēdz strīdēties). Gan nominācijas, gan arī saņemtās balvas māksliniekiem un teātriem var kalpot par apstiprinājumu un motivāciju nākamajos iestudējumos.

Tā rezultātā ieguvēji būs arī skatītāji, kuri – vai tie paļaujas paši uz savu gaumi, draugu ieteikumiem, citu skatītāju atsauksmēm, kritiķu recenzijām vai žūrijas piešķirtām balvām – pēc izrādes nonāk katrs pie sava vērtējuma un pieredzes.

Pāris vārdi par 40%

Noslēgumā negribas ignorēt faktu, ka 40% aptaujāto teātri nemaz neapmeklē. Latvijas teātri taču šķietami lepojas gan ar bagātīgu piedāvājumu, gan uzticīgiem skatītājiem. Arī pēc Covid-19 pandēmijas skatītāji teātru zālēs atgriezās ātrāk nekā, piemēram, kinoteātros.

Vai 40% ir daudz? Nav jau nekur teikts, ka uz teātri būtu jāiet un tas jāmīl pilnīgi visiem.

Tomēr – kultūras pieredze veido to, kā cilvēks redz un domā par pasauli, un līdz ar to palīdz veidot empātisku, ieinteresētu un kritiski domājošu sabiedrību. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) veiktajā kultūras patēriņa un līdzdalības pētījumā par 2022. gadu atklājās, ka trešdaļa iedzīvotāju gada laikā nav apmeklējuši nevienu klātienes kultūras pasākumu. (Ir gan svarīgi uzsvērt, ka pēdējā LKA Kultūras aktivitātes barometra rādītāji, visticamāk, raksturoja arī pandēmijas sekas kultūras patēriņā, tāpēc var cerēt, ka nākamais pētījums atspoguļos jau citu realitāti.)

Patiesībā būtiskāks jautājums par to, vai 40% cilvēku, kas neapmeklē teātri, ir daudz, šķiet –

cik daudz cilvēkiem kultūras pasākumi nav pieejami fiziski, finansiāli vai laika trūkuma dēļ?

Un šo jautājumu nerisina "Spēlmaņu nakts" ne kā organizatoru iecerēts interesi veicinošs rīks vai žūrijas izvērtētas kvalitātes rādītājs, ne arī kā teātru izmantots mārketinga instruments. Taču to varētu izmantot kā noderīgu atskaites punktu, domājot par veidiem, kā teātri padarīt pieejamāku lielākai sabiedrības daļai.