"Man gribētos no Jaunā Rīgas teātra sagaidīt tādu skaidru, konceptuālu māksliniecisko vīziju nākamajām sezonām. Ja reiz Alvis Hermanis ir atgriezies, kā viņš to ir pats postulējis, gribētos saprast, kāds būs tas nākotnes Jaunais Rīgas teātris," norāda teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska.
Pie jaunas vadības tikuši divi Latvijas teātri. Valmierā Indra Roga sākusi strādāt par māksliniecisko vadītāju, savukārt Rīgas Krievu teātrī ilggadējo vadītāju Eduardu Cehovalu nomainījusi Dana Bjorka.
"Ja ir runa par Valmieras teātri, es domāju, ka ir ļoti labi, ka tur ir mākslinieciskā vadītāja, kas turklāt ilgus gadus strādājusi kā jauno aktieru pedagoģe un acīmredzot to grasās darīt arī turpmāk," uzskata Verhoustinska. "Indra Roga ir režisore ar tādu konceptuālu pieeju repertuāram, un es domāju, ka repertuārs Valmieras teātrī no tā tikai iegūs."
"Dana Bjorka, salīdzinot ar iepriekšējo teātra vadību, es domāju, ir dažādiem eksperimentiem un pārmaiņām atvērtāka, kā jau jauns cilvēks un cilvēks, kurš daudz darbojies neatkarīgu teātru projektos, tāpēc es domāju, ka arī šīs izmaiņas ir uz labu," turpina teātra kritiķe.
Savukārt gada nogalē par savu lēmumu neturpināt Nacionālā teātra vadīšanu paziņoja Ojārs Rubenis.
"Tas, kas dara raizes, ir Nacionālā teātra vadības lēmums," saka Verhoustinska. "Ņemot vērā, ka tieši Ojārs Rubenis radīja tādu Nacionālo teātri, kādu mēs to šobrīd pazīstam, kas ir modernākais teātris Latvijā ar spilgtākajiem mākslas notikumiem, ir jautājums – kas nāks vietā?"
Tomēr notikumi, kas atstāj iespaidu uz vairāku teātru kolektīvu noskaņojumu, nav mazinājuši daudz labu un atmiņā paliekošu iestudējumu tapšanu.
"Man teātrī ir ļoti svarīgi, lai uzrunā kādā brīdī kaut kādas problēmas," saka teātra vērotājs Armands Kalniņš. "Pati nozīmīgākā man noteikti ir “Pazudušais dēls” Valmieras teātrī. Ļoti žēl, ka izrādes formāta dēļ ir jārēķinās ar to, ka izrāde neiegūs pietiekami lielu auditoriju."
Rūdolfa Blaumaņa “Trīne” režisora Elmāra Seņkova iestudējumā Nacionālajā teātrī veicināja ļoti atšķirīgus sabiedrības viedokļus.
Dzīvespriecīgās Modas attieksme pret dzīvi Dailes teātra izrādē “Harolds un Moda” Lilitas Ozoliņas tēlojumā provocēja domāt un neieslīgt sevis žēlošanā.
Dažādu apstākļu dēļ, ko diktē arī lielais iestudējumu skaits teātros, sabiedrībā mazāk pamanītas izrādes šoreiz tiek izceltas atšķirīga skatījuma vai kāda izcila tēlojuma dēļ.
