Par svētku pasaku pieaugušajiem dēvētais "Kvadrifrona" iestudējums "Skaistā tumsa" ir stāsts par ģimeni un attiecībām ar sev tuvākajiem. Izrādēs centrā ir puisis Intars, kurš iegūst brīnumspējas ar cerību glābt pasauli. Visu pasakaino pārvērtību virknē Intaram uzrodas arī meita. Un te sākas šķietami ikdienišķas, bet nozīmīgas ģimenes attiecību problēmas.
"Tas ir par ģimenes attiecībām un par to, kas mums ir svarīgi. Un arī par to, ka mēs mēdzam viens otram nodarīt pāri un kā no tā atgriezties. Jo beigās ģimene ir tas svarīgākais, un tas sākums ir pie tā, pie kā mēs visi ķeramies gribot vai negribot," jauniestudējumu raksturoja aktrise Anna Ulberte.
Naivums un melanholiska bērnišķība strāvo no iestudējuma vizuālā vēstījuma, kas balansē starp animāciju un kustīgo bilžu grāmatu.
"Mēs visi kopā pa vakariem gleznojām un griezām, un līmējām. Tas ir kopējais radošas komandas un arī ar citiem "Kvadrifrona" draugiem un biedriem tāds scenogrāfisks kopprojekts, un beigās tas atgādina drusku tādu žetona vakara iestudējumu, bet ceru, ka labākajās tradīcijās," sacīja režisors Klāvs Mellis.
Lomas izrādē atveido gan zīmēti tēli, gan reāli aktieri. Ironiju un humoru stāstā nemanāmi nomaina skumjas un vientulība.
"Mēs šoreiz nolēmām nebaidīties no sentimentālisma, varbūt kādām klišejām, bet svinēt tās klišejas, jo arī pats stāsts ir kaut kādā ziņā... tā morāle ir tik ļoti visu pamatu, pamatu morāle, ka savā attieksmē pret to varam nebaidīties būt nedaudz banāli," norādīja režisors.
Savukārt teātra kritiķis Atis Rozentāls pēc pirmizrādes komentēja: "Katrs droši vien var atrast savu sasaisti ar savu garīgo pasauli, jo ilgas pēc kaut kā skaista jau katrā ir. Tikai šeit viņas ir izpaustas drusku paradoksālā veidā caur grotesku pasaku. Ir ļoti grūti novilkt to robežu, kam tā izrāde ir."