Mentālās veselības problēmas, atkarības, tieksme uz pašnāvību, vardarbība un vēlme būt mīlētiem. Tās ir tēmas, par ko stāsta izrādes "Kristāla bērni" varoņi un kas nodarbina mūsdienu jauniešu prātus. Iestudējumā 11 Kultūras akadēmijas aktiermākslas studenti pēc dokumentāliem novērojumiem un personīgas pieredzes veido savu vienaudžu monologus.
"Tas ir tāds ļoti bīstams vecums un arī ļoti jutīgs vecums, kurā viņi attēlo paši sevi caur citiem jauniešiem," uzsver izrādes režisors Elmārs Seņkovs.
Izrāde tapusi mācību procesā. Sabiedrība dzīvo dažādos burbuļos – tas ir galvenais "Kristāla bērnu" vēstījums, jo kristāli ir tikpat daudzšķautnaini un trausli kā cilvēki mums līdzās.
"Šajā izrādē parādās jaunieši, kuru vairs nav starp mums. Un tie ir ļoti dokumentāli cilvēki. Un tā teātra burvība, ka esam paspējuši fiksēt, šo cilvēku materializēt uz skatuves," skaidro režisors.
"Es ar viņu satikos, īsi pirms viņš pazuda un jā, pētīju. Viņš pats bija ļoti ieinteresēts šīs izrādes tapšanā. Ļoti ātri man atvērās, es viņu pazinu jau pirms tam," par sevis veidotā monologa varoni stāsta LKA aktiermākslas students Rūdolfs Sprukulis, savukārt Elizabete Milta izrādē iekļāvusi savas draudzenes stāstu: "Es viņu satiku, un viņa sāka stāstīt un nobēra divas stundas par savu dzīvi, un es nevarēju to neizmantot, jo likās nenormāli labs stāsts."
"Es konkrēti pētīju tēmu par mentālo veselību. Bija vairāki šādi prototipi, un šis ir tas, kas nonāca līdz izrādei," norāda LKA aktiermākslas studente Dārta Cīrule.
"Sabiedrība šobrīd ir ļoti sašķēlusies," atzīmē režisors Elmārs Seņkovs. "Un kā mums runāt par to, kā dzīvot un sadzīvot kopā ar ļoti dažādiem uzskatiem? Manuprāt, tas viss ir viņu rokās. Un, jo vairāk runāsim par humānām vērtībām – pieņemt, saprast, katrs mēs esam dīvaini, bet tāpēc mēs viņu nemēģinām nošķirt no sabiedrības vai padarīt viņu par antisociālu būtni."
Izrāde noslēdzas ar simbolisku mīlestības kompozīciju, kurā, sakāpjot mazā auto, kopīgā kustībā vienojas visi jaunieši.
