Valmieras teātra jaunie aktieri atkal satikušies ar savu pedagoģi – kursa vadītāju režisori Indru Rogu, kopīgi īstenojot studiju laikā aizsākto darbu un iestudējot Dona Nigro lugu "Paolo un Frančeska".
"Mēs otrajā kursā sākām ar to mazliet nodarboties, mums bija viens eksāmens, pilnīgi savādāks, tad mēs viņu neturpinājām, un es uzskatīju par labu esam turpināt un novest kā izrādi pilnu materiālu, jo palika darbi, ko nepaguvām, bet ko gribējās izdarīt," skaidroja režisore Indra Roga.
Izrādes scenogrāfe un tērpu māksliniece Anna Heinrihsone radījusi telpu, kurā aktieri veic visas pārbūves un līdzīgi kā mākslas akcijā rada vajadzīgo noskaņu.
"Man vienmēr paticis savienot dažādus laikus gan kostīmos, gan tā pārpasaulīgu telpu veidot. Un Indra bija ļoti atvērta visam, man likās ļoti svarīgi iziet mazliet ārpus robežām, kad tu ieliec rāmjos, kas ir teātra skatuve, ainu virknējums, bet taisīt šo izrādi kā mākslas akciju vai performanci," stāstaīja Anna Heinrihsone. "Tas iedod to dzīvo sajūtu, emociju, kad pats izveido telpu, kurā notiek notikums; nevar salīdzināt ar statisku teātri, gribējām, lai viss ir dzīvi, nāk ar emocijām – dzīvi, kad paši esam mākslinieki ainām, savai dzīvei un notikumiem."
Amerikāņu literatūras klasiķis – dramaturgs Dons Nigro uzrakstījis daudzas izcilas lugas un kinoscenārijus, kas guvuši panākumus gan uz Amerikas, gan Eiropas teātru skatuvēm. Luga "Paolo un Frančeska" viņam rakstījusies it kā pati, izmantojot Dantes "Dievišķo komēdiju", kur "Elles" daļā apdziedāts abu mīlētāju stāsts.
Aktrise Ieva Estere Barkāne par lugu teica: "Tā ir par mēģināšanu "apčakarēt" likteni, par cilvēka cenšanos "izkruķīt" savu dzīves ceļu, lai nodzīvotu pēc iespējas spilgtāku, košāku mūžu, vienalga, cik garš tas iedots, un censties izspiest no katra mirkļa, kas ir kopā ar mīļoto, kopā ar savu profesiju pēdējo sulu… tāda mīlestības vēstule dzīvei – cik tā ir trausa, skaista un ātri kaut kur izzūdoša."
"No manas perspektīvas tas ir par uzdrīkstēšanos nebaidīties mesties nezināmajā. Nedzīvot cita cilvēka dzīvi, bet veidot pašam savu dzīvi. Iemācīties pateikt vārdu "nē" un ļauties dzīvot pa īstam no visas sirds ar pilnu krūti," komentēja aktieris Artis Jančevskis.
Izrādi novērtēt paspējuši arī pirmie skatītāji.
"Manuprāt, ļoti laikmetīgi un ļoti mākslinieciski estētisks baudījums atkal Valmieras teātrī, es katru reizi nāku un kadrēju kā gleznas, kā aktuālos stāstus, man tirpiņas skrēja. Ļoti, ļoti aizkustināja," jauniestudējumu komentēja pirmizrādes skatītāja Aija Freimane.
"Man likās tāds itāliskums, tāds mīlestība, kaislība… labie un nelabie, patiesie un nepatiesie meli, vai vienmēr viss tā, kā jau teica – vai vienmēr viss ir jāsaka, ja mēs esam laimīgi; varbūt, ka nav?" iespaidos dalījās pirmizrādes skatītāja Dina Zušmane.
"Ir tiešām, par ko padomāt, tādas izrādes vispār nav bieži, ar prieku noskatījos," vērtēja pirmizrādes skatītājs Agris Reiss.
