Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode uzsver, ka balvu un apbalvojamo dejā paliek arvien vairāk, taču būtiski ir saglabāt novērtējumu katrā žanrā. Šogad tika sašaurināts arī žūrijas sastāvs, deviņu vērtētāju vietā konkursā pieteiktos darbus vērtēja pieci žūrijas locekļi un Balode atzīst, ka, neskatoties uz sarežģīto ekspertu piesaisti, turpmākajos gados tomēr atgriezīsies pie plašāka žūrijas sastāva. Balode iezīmē arī dejas darbu dažādās funkcijas un nepieciešamību šīs atšķirības apzināties: "Ir darbi, kuros ir jādomā un jāmokās, un tā ir tā funkcija. Citos var relaksēties.
Man liekas, ka tas ir svarīgi, turēt to zem viena jumta, saglabājot katra individuālo funkciju un spēku, un svinēt kopīgi deju."
"Mūsu projektos cilvēkiem, kas strādā ar publicitāti, ir tik pat liela nozīme kā tiem, kas rada saturu," teic producents Edžus Arums, uzsverot, ka šādu ceļu iesaka iet visiem dejas projektu veidotājiem, "publikas piesaiste ir arī finansējuma piesaiste, un tas iet roku rokā." Domājot par publikas piesaisti projektiem, Arums uzsver, ka svarīgs ir katrs cilvēks, kas ir gatavs tērēt savu laiku, enerģiju un finansiālos līdzekļus. Aprakstot dejas projektu auditoriju Edžus Arums saka: "Ir cilvēku grupa, kam tas ir notikums. [..] Patērētājs ir prasīgs, un mēs esam labā ziņā izlutinājuši ar ļoti augstas klases saturu, organizāciju un augstas klases tehnisko līmeni. Neviens citur Eiropā vismaz amatiermākslā tik augstā līmenī nestrādā. [..] Satura veidotājiem ir jābūt radošiem, un kāds jauns "salūta" elements vienmēr ir jāizdomā."
Inta Balode iezīmē, ka mākslas patērētājam būtiski ir jau iepriekš pazīstamie elementi un skaidri jāzina, kādu notikumu viņš apmeklē, savukārt laikmetīgā deja ir kas jauns un "to nevar zināt, kamēr neesi redzējis."
Horeogrāfe dejotāja Agnese Bordjukova sarunā izvērš tematu par finansējuma lomu projektu īstenošanā un kā būtisku ceļu finansējuma piesaistei izceļ "tīklošanās" projektus, kurās piedalās vairākas valstis. "Sadarbība starp valstīm un mēģinājumi veidot tīklus ir veids, kādā piesaistīt arī Eiropas finansējumu," skaidro Bordjukova.
KONTEKSTS:
Starptautiskajā Dejas dienā, 29. aprīlī, Rīgas cirkā apbalvoti "Dejas balvas 2021–2022" laureāti.
Ar balvām par mūža ieguldījumu dejas mākslā ceremonijā godināja Ievu Adāviču un Valēriju Kutenu.
Baleta kategorijā par labāko iestudējumu žūrija atzina baletu "Ņižinskis". Labākās baletdejotājas titulu ieguva Sabīne Strokša par sniegumu iestudējumos "Apburtā princese" un "Drakula". Savukārt laurus kā labākais baletdejotājs plūca Eidens Viljams Konefrijs par titullomu iestudējumā "Ņižinskis".
Par labāko laikmetīgās dejas iestudējumu atzīta horeogrāfes Janas Jacukas izrāde "Attālums starp mums" Ģertrūdes ielas teātrī. Laikmetīgās dejas horeogrāfu kategorijā balvu ieguva Vilnis Bīriņš un Ramona Galkina par darbu "Brālis". Par labāko laikmetīgās dejas dejotāju žūrija atzina Agnesi Bordjukovu par sasniegumiem iestudējumos "Mans līgums ar krēslu", "Es eju ārā dārzā" un "Balss no beletāžas".
Skatuviskās tautas dejas kategorijā par labāko iestudējumu kļuva tautas deju ansambļa "Teiksma" un grupas "BT 1 Music" deju uzvedums "Trejdeviņas spēles". Balvu kā labākie skatuviskās tautas dejas horeogrāfi saņēma Liene Grava un Reinis Rešetins par deju ansambļa "Daiļrade" folkbaleta izrādi "Cik Saules mūsos".
Mūsdienu deju kategorijā par labāko iestudējuma atzīta hiphopa dejas izrāde "Punkts".
Žūrija piešķīra divas jauno dejas mākslinieku balvas. Tās saņēma – baletdejotāja Emma Lagūna par lomām izrādēs "Gulbju ezers", "Apburtā princese", "Serenāde" un kompānija "Sixth" par izrādi "Glitch".
Par ieguldījumu dejas mākslā šogad apbalvoja Marutu Alpu atzinībā par viņas darbu latviešu skatuviskās dejas attīstības veicināšanā un Dziesmu un Deju svētku tradīciju saglabāšanā un par XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku trīs tautas deju programmu sagatavošanu. Par lielāko uzdrīkstēšanos dejas mākslā žūrija atzina koncertuzvedumu "Dziesma dejo. Deja skan".
Šogad pirmo reizi tika pasniegta arī Jauniešu žūrijas balva, un to saņēma trupas "Kvadrifrons" izrāde "Es eju ārā dārzā".
LSM skatītāju balsojumā vislielāko sabiedrības atbalstu ieguva "Dejas iestudējums" – Tukuma profesionālās ievirzes deju skolas "Demo" uzvedums "Mēs" un "Dejas notikums" – koncertuzvedums "Dziesma dejo. Deja skan".
