Līdzās runātajam vārdam izrādē ļoti liela loma ir tās kopējai atmosfērai, ko rada mūzika, kustība, gaismas un vizuālais tēls. Lai skatītāji pēc iespējas brīvāk varētu ļauties šai atmosfērai, viņi ir aicināti apavus atstāt aiz zāles durvīm un pēc tam zālē ērti iekārtoties uz matračiem, kas izvietoti uz grīdas gar zāles sienām. Zāle sākotnēji piepildīta ar safrānkrāsas gaismu, kas izrādes laikā mainās, tāpat kā skaņu partitūra un dažādi instrumenti, ko spēlē aktieri.
Visa iestudējuma centrs ir bengāļu dzejnieka Rabindranata Tagores lugas "Pasta nams" motīvi. Par šo izcilo autoru režisori ieinteresējusi viņas pasniedzēja Māra Ķimele. Elīza Dombrovska stāsta: "Pašā pamatā, protams, ir Rabindranats Tagore un viņa luga, kas ir pašpietiekama, skaista, simboliska un poētiska. Arī ļoti koncentrēta. Ar ietilpīgiem simboliem – ķēniņš, pastnieks, vēstule. Tas bija pirmais, kas ļoti ieintriģēja. Gribējās saprast, kas tad ir tur apakšā un dziļāk. Nākamais solis bija saprast, kā radīt šo sajūtu mums šeit, teātrī, ko mums darīt ar mūsu kopā būšanu, kas jau pati par sevi ir ļoti liela vērtība. Un, ja stāsts lielā mērā ir par nāvi, tad mēs šeit, esot kopā un strādājot pie šī darba, esam dzīvi, un par to vien ir ļoti liela pateicība."
Tagores lugas galvenais varonis ir mazs zēns vārdā Amals. Viņš ir ļoti slims, viņam ir jāguļ gultā un viņš nedrīkst iet ārā, bet viņa sapņi un iztēle ceļo ļoti tālu, un viņa ilgotākais sapnis ir sagaidīt pastnieku, kas viņam atnesīs vēstuli no ķēniņa.
Izrādes komponists Jēkabs Nīmanis ļoti augstu vērtē jaunās režisores Elīzas Dombrovskas izvēli – Nacionālajā teātrī debitēt ar tik spēcīgu un dziļu klasikas darbu: "Ļoti skaisti, ka teātris pieskaras pasaules literatūrai, kas nemaz nav arī Eiropas literatūra, bet Tālo Austrumu literatūra. Manuprāt, ļoti svarīgi ir ik pa laikam iziet ārā no lokālā konteksta – redz, kā mums te latviešiem vai eiropiešiem klājas! – jo varbūt tie cilvēki, kas dzīvo tūkstošiem kilometru tālu, zemē, kur saule lec, jūt tieši to pašu, ko mēs. Varbūt mēs ar viņiem ļoti labi varam saslēgties un mums ir vairāk kopīga nekā atšķirīga. Man liekas, šāda saslēgšanās ar visu cilvēci mūsu mākslā nemaz nenotiek tik bieži. Es esmu nedaudz arī pamācījies indiešu mūziku, es biju ceļojumā pirms 10 gadiem Varanasi, kur nedaudz pastudēju. Tā kā man ir skaidras references, skaidras atsauces par šo kultūru. Bet šajā gadījumā es vairāk tomēr piespēlēju ansamblim ar savu pieredzi."
Izrādē spēlē trīs aktieri Jana Ļisova, Gundars Grasbergs un Uldis Anže, kuri katrs iemieso vairākus tēlus un mainās lomām.
