Raganas, grieķi un Klāvas tante – par aktuālo teātrī

Šīs nedēļas teātra aktualitāšu apkopojumā – divi sākumi un noslēgums. Nule pirmizrādi piedzīvojis iestudējums "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums", kas izzina raganu fenomenu, Liepājā pirmizrādi piedzīvos režisora Elmāra Seņkova izrāžu triloģijas trešā daļa – "Grieķi", savukārt Jaunajā Rīgas teātrī būs redzams pēdējais Ulda Tīrona "Klāvas tantes skūpsts".

Raganas, grieķi un Klāvas tante – par aktuālo teātrī
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Malleus Maleficarum. Jaunais līgums"

Iepriekšējās nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvojis starptautisks projekts "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums". Radošajā komandā: Iveta Pole, Katrīna Neiburga, Agnese Krivade, Jette Loona Hermanis un citas mākslinieces no Igaunijas, Dānijas, Horvātijas un Maltas.

Iestudējuma pamatā ir 1486. gadā sarakstītais "Malleus Maleficarum" jeb "Raganu veseris". Tā vairākus gadsimtus bija pasaulē pārdotākā grāmata aiz Bībeles. Šī grāmata izvērš juridiski teoloģisku teoriju par sievietes dabu, to attēlojot kā normālās (vīriešu) pasaules apgriezto spoguli un pierādot, ka sievietes jau pēc savas dabas ir bīstamas un neuzticamas.

"Raganu veseris" tika plaši lietota raganu prāvās visā pasaulē, tomēr tā nav grāmata par "raganām", bet gan par sievietēm, mūsdienās to uzlūko kā Rietumu mizogīnijas pirmtekstu. Viens no secinājumiem Briseles universitātes apjomīgajā pētījumā "Raganas", kas aplūko šī fenomena vēsturi no senlaikiem līdz pat mūsdienām: raganas tēlu, estētiku un mītus par to, ko raganas dara, radījuši varas pozīcijās esoši vīrieši viduslaikos.

"Grieķi"

Šonedēļ, 10. jūnijā, gaidāma Elmāra Seņkova triloģijas trešās daļas – izrādes "Grieķi" – pirmizrāde Liepājas teātrī.

Ar "Grieķiem" režisors noslēdz triloģijas apli. Izrādes "Šekspīrs" un "Grimmi" saista asiņaina cīņa, karš, nāve un cilvēku noziedzība vienam pret otru. Savukārt triloģijas noslēdzošajā daļā, lai izskaidrotu to, kas notiek ar un ap mums, radošā komanda izvēlējusies atgriezties pie grieķu mītiem. Uz vietu, kur cilvēks savā stāstā rada dievus, lai tie savukārt varētu radīt cilvēkus, kuri nostājas pret dieviem, kļūstot par varoņiem. Paaudzes un laikmeti mainās, bet cilvēka vēlme kļūt par dievu nemainās. Vai Prometejs darīja pareizi, atnesdams cilvēkiem uguni?

Lai skan šis absurda pilnais un skumjais teātra dzejolis par pasauli!

"Klāvas tantes skūpsts"

14. jūnijā Jaunajā Rīgas teātrī būs redzams pēdējais Ulda Tīrona "Klāvas tantes skūpsts" – izrāde, kas tapusi pēc Venedikta Jerofejeva poēmas "Maskava–Gailīši" motīviem.

No Bētlemes zvaigznes attāluma viss tiešām šķiet blēņas, Veņičkam taisnība. Celtnieku vagoniņā trijos 1969. gada ziemas mēnešos viņam izdevās šo attālumu veikt vārdos, stāstot par iedvesmotu dzērāju, kas paģiru rītā cenšas no Maskavas nokļūt debesu Gailīšos. Tā kā viņa moku ceļš ir neizsakāms, Venedikts Jerofejevs par to runā netieši, aplinkus, metoties garās literārās atkāpēs un mainot stāstījuma stilu, izsmejot nopietno un raudot par smieklīgo – tikai lai atrastu kādu stūrīti, kur nebūtu vietas izaicinājumiem, vietiņu, kur cilvēku pažēlotu. Lieki teikt, ka pasaulē tādu neatrast, un no Veņičkas ciešanu attāluma rupji šķiet pat eņģeļi.

Elīnas Gediņas horeogrāfijā uz skatuves redzams arī lielisks Jaunā Rīgas teātra aktieru – Viļa Daudziņa un Kaspara Znotiņa – izpildīts tango.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti