Fascinējoša luga – nopietniem režisoriem. Izvēli iestudēt Šekspīra "Hamletu" Mihaila Čehova teātrī pamato Viesturs Kairišs, kuram tas pēc kārtas ir trešais iestudējums uz šī teātra skatuves: "Tur ir tā galvenā mistiskā lieta – dēls satiekas ar tēva garu, un līdz ar to tā luga jau uzreiz ir tāda ietilpīga, un tas mani vienmēr ir fascinējis tā, ka es gan kursa darbu esmu taisījis, gan Tbilisi meistardarbnīcās ar izcilākiem aktieriem. Kaut kā vienmēr liekas, ka – ko tad Šekspīrs, klasika, ko tu ar to darīsi, un man jau ļoti svarīgi, ko taisīt un kurā laikā, un šis gaidīja, un man liekas, ka šis iestudējums sagaidīja īsto brīdi un īsto vietu."
Titullomā – aktieris Maksims Busels, kurš par iestudējumu sacīja: "Viņš gribēja pirms trīs gadiem to iestudēt, bet tieši tagad, kad ir diemžēl tādi traģiski apstākļi kā karš Ukrainā, viņš saka, ka tieši tagad es saprotu, par ko tas ir. Ne tikai par ģimenes konfliktiem, kur ir atriebība, nodevība un mirst cilvēki, bet tas viss notiek kara darbības fonā. Kaut kas globāli sākt brukt, tāpēc arī Elsinoras karaļvalstī sāk brukt."
Lai arī Šekspīra garākās lugas darbība norisinās Dānijā pirms daudziem gadsimtiem, Kairiša versijā Hamlets ir šodienas tēls un uz skatuves atpazīstamie prototipi, visticamāk, nav nejauša sakritība. Pirmizrādes vakarā par kara laika hroniku nosauktā interpretācija izpelnījusies skatītāju stāvovācijas.
Pirmizrādes skatītāja Ieva Adamss komentēja: "Gadījumā, ja cilvēks nelasa ziņas, ja ir cilvēki, kas atvaira no sevis to, kas notiek ļoti tuvu, nevēloties emocionāli tam nodoties, tad vismaz atnāciet uz šo izrādi. Jo šī izrāde paņem emocionāli dziļāk un skaudrāk, un patiesāk, caur alegorijām un sen pazīstamiem tēliem parāda to, ka vardarbība, mīlestība, atriebība, šaubas un bailes – visas šīs cilvēciskās īpašības ir mūžīgas."
"Ja godīgi, esmu pārsteigta. Pārsteigta par drosmi, par tiešumu, par izteiksmes līdzekļiem.
Pirmais, otrais cēliens, aktierspēle, scenogrāfija – bija spēcīgi," vērtēja pirmizrādes skatītāja Dace Pūce.
"Ļoti sarežģītas bija lomas, un izturēt tādu ļoti grūti. [..] tas, ka šīs dienas karš Ukrainā..., un lugā visu laiku nobendēt cilvēku, nosist... tā sajūta ne sevišķi, bet kopumā man ļoti patika," sprieda pirmizrādes skatītājs Kirovs Lipmans.
"Man šausmīgi patika izrāde, man liekas, ka tā ir viena no Kairiša kunga labākajām izrādēm, ko es jebkad esmu redzējis. Un esmu ļoti izbrīnīts par Krievu teātra aktieru sastāva varēšanu, es viņus nekad tik labā tehniskā formā neesmu redzējis," atzīmēja pirmizrādes skatītājs Antons Freimans.
Neraugoties uz stāsta traģiskumu, režisors izrādē iekļāvis vēstījumu nākotnei – cerību, ka ļaunums reiz tiks uzvarēts. Būt vai nebūt un kad – tāds ir jautājums.
