"Tas ir tik vienkārši – par izvēlēm. Jo tos tēlus var saprast, – tev nav naudas, tev nav nekā, tev ir visādi parādi. Vienkārši, kurā brīdī tu pasaki, ka tev ir gana. Pietiek. Un ka tu sāc krāpties," par izrādes uzdotajiem jautājumiem saka aktieris Mārtiņš Gūtmanis.
Izrādes režisors Valters Sīlis piebilst: "Dažreiz gribētos tā vieglāk pa dzīvi iet vai atrast vieglu risinājumu. Šeit tas izvēršas briesmīgi. Dažu kļūdas ir kauns, un dažu kļūdas ir traģēdijas. Man liekas, ka tā ir tā atšķirība. Mana augstprātība apmaksāsies vienā veidā, šiem varoņiem viņa apmaksājās pavisam citā."
Ideja par iestudējumu libreta autoram Jānim Balodim un režisoram Valteram Sīlim radās jau gadu pēc notikumiem, tomēr tikai šobrīd tā iedzīvināta izrādē.
"Nelika mieru tā enerģija, kas, no malas skatoties, iespējams, tur valdīja. Kā varēja pie šādas idejas šis piecnieks nonākt," atceras Sīlis.
Izrāde neatkārto kādu no konfliktējošajām versijām par to, kā viss toreiz notika, tā stāsta pati savu versiju.
Izrādē mainīti personu vārdi, būtiska loma tajā ir arī komponista Edgara Raginska radītajai mūzikai.
"Viena no tām lietām ir – izveidot, tā teikt, specvienību ar lietām, kuras atkal ne katrs cilvēks var. Tā sakot, atrast tam aizstājumu, jo reti kurš aktieris var izdarīt to, ko var izdarīt specvienības policisti, bet reti kurš specvienības policists var izdarīt to, ko var šie dziedātāji un aktieri, dziedošie aktieri," izvēlēto žanru – muzikālo izrādi – komentē režisors.
Aktieris Mārtiņš Gūtmanis atklāj: "Es mācos pašlaik Mūzikas akadēmijā – vokālistos, tāpēc man tieši tas bija laikā. Tieši tas, ko gribējās darīt."
Kā lielu izaicinājumu izrādi vērtē aktieris Artis Drozdovs: "Tik daudz un tik sarežģītu muzikālo materiālu vēl dzīvē laikam nebiju mācījies. Līdz ar to pašam sev tas ir izaicinājums, pārbaudīt kaut kādas savas robežas, ko es varu izdarīt."
Vienlaikus viņš uzskata, ka par smagām tēmām ir jārunā vieglā valodā: "Ko tad mēs te raudāsim. Es ceru, ka arī mūsu skatītājiem tas kaut kādā veidā labāk palīdz ar kaut kādu atsvešinājumu pieslēgties dziļāk tai tēmai."
Izrādes skatītājs Rūdolfs Kugrēns vērtē: "Šī ir tāda izrāde.. ir tie veči, draugi. Tas ir vēstījums jums visiem, kas saka, mēs iesim tikai uz basketbolu kopā kā draugi, mēs uz teātri neiesim. Tad re, kur jums ir izrāde, man liekas, kura arī tādiem, kas skatās sportu, lasa krimiķus – varat četratā nākt un būs fantastisks vakars. Man patika! (..) Super iestudējums tiešām. Es biju skeptisks pret to, ka būs visu laiku dziedāšana, jo es neesmu mūzikas cilvēks, bet šis, man šķiet, bija izdarīts ļoti gaumīgi un asprātīgi."
Par izrādi gandarīts arī Andis Daugavvanags: "Man patika, ka bija kombinācija ar komēdiju, bet tajā pašā laikā arī traģiskums… Nu, liek padomāt dziļāk."
Izrādes uzbūvi novērtēja Emīlija Lisovska: "Man [patika] arī scenogrāfija un gaismas, un tas efekts, ko viņas palīdzēja radīt, manuprāt, tas bija ļoti veiksmīgi." Viņai piekrīt Lelde Gerca: "Vispār visa scenogrāfija man likās tāda aizraujoša. Man liekas, ka bez mūzikas šī izrāde būtu mazāk izdevusies, tā ka – jā, mūzika noteikti bija svarīga sastāvdaļa šajā izrādē."
