Vira ir klusa pilsētiņa Normandijā, kuras teātris kļuvusi par bāzes vietu ukraiņu mūziķu grupai "Dakh Daughters". Tas ir starptautiski atzīts ukraiņu frīkkabarē, kas sapludina postfolku, dažkārt pat piecas valodas un Šekspīra sonetus.
Te uz Viras teātra skatuves, kur sākušies mēģinājumi izrādei ar neparastu nosaukumu "Stulbā dzīve", viņas satiekas ar saviem muzikālajiem radiniekiem – slaveno britu grupu "The Tiger Lillies", kas jau vairāk nekā 30 gadus ir skatuves avangardā ar savām tumši groteskām, nihilistiski smeldzīgām un asprātīgām dziesmām.
"The Tiger Lilies" mūziķis Martins Žaks saka: "Manas dziesmas ir sirreālas un absurdas, bet pēkšņi cilvēki sāk par tām apvainoties. Manuprāt ir vesela paaudze, kas tagad ir izaugusi, un viņus viss aizvaino – un tu vairs nevari provocēt, jo tu, iespējams, kādu apvainosi."
Provokācija būs viens no veidiem, kā izrāde runās ar skatītājiem. Tās režisors ir Vlads Troickis, arī profesors un dramaturgs, kurš 1994. gadā dibināja Ukrainā pirmo neatkarīgo teātra kompāniju – laikmetīgās mākslas centru "Dakh Theater".
"Visiem cilvēkiem ir jāpamostas un jāmēģina mazliet atvērt acis. To darīsim caur joku, caur dažiem neērtiem jautājumiem," skaidro režisors.
Troickis saka – laikā, kad cilvēci satricina ļaunums, ir gļēvi skatīties prom no neērtā un aizskarošā. Par stulbo dzīvi ir jāsmejas līdz kaulam – īpaši melni un radikāli godīgi.
"Mēs ar meitenēm šova laikā runāsim – varbūt tas ir noslēpums, bet nu neko – par situāciju Rīgā, par krieviem Rīgā, kas runā krieviski un viņi jūtas kā mājās, un viņi negrib mācīties. Mēs arī savā starpā runāsim angliski. Jā, mēs saprotam krieviski, bet mēs cenšamies veidot jaunas attiecības starp mums, bez krievu saknēm. Tas mums ir svarīgi. Varbūt arī latviešiem par to jāpadomā," norāda grupas "Dakh Daughters" mūziķe Solomija Melnika.
Šajā divu muzikālo grupu – britu "The Tiger Lillies" un ukraiņu "Dakh Daughters" – sadarbībā jāmēģina ielēkt arī trim Dailes teātra aktrisēm. Visas trīs ir dziedošās aktrises, bet atzīst – muzicēt kopā ar profesionāliem mūziķiem ir izaicinājums arī viņām.
"Tas, starp citu, mūziķiem ir raksturīgi, ka viņiem šķiet, ka tās lietas ir ļoti vienkāršas, ka tu varētu tur kaut ko padarīt, paimprovizēt. Bet tā nav tā mūsu kategorija, kurā mēs darbojamies. Bet dziedošas mēs esam – tas ir mūsu glābiņš," saka aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa.
Arī aktrise Ieva Segliņa teic: "Tā nav mūsu komforta zona un, kas ir labi, – mēs šobrīd esam izmestas totāli ārā no mūsu komforta zonas. Es neteiktu, ka tā nav mūsu kategorija. Mēs to varam."
Aktrises atzīst – it īpaši Ukrainas mākslinieces iedvesmo būt drosmīgām. Un sajūtas ir īpašas. "Īstenībā ļoti jaudīgas, tā ka līdz asarām, līdz skudriņām," neslēpj aktrise Ērika Eglija-Grāvele.
"Patiesībā, mēs šodien palikām mazliet uz pakaļas. Īstenībā padomājot, mēs sapratām, ka mēs pārāk ilgi esam bijušas ļoti kārtīgas. Mums ir jārauj vaļā riktīgi. Nedrīkst baidīties."
"Šodien ir – kā jau Ieva teica – pirmā diena, galva kūp. Mēs stāvam zem ūdenskrituma šobrīd. Tā ir informācija, tās ir sajūtas, tās ir emocijas, mēs esam galu galā Francijā kopā ar ukraiņiem. Mēs esam tādā kolosālā virpulī – mums tagad atliek tikai izturēt, pieslēgties, izdarīt un ļauties procesam," piebilst Ilze Ķuzule-Skrastiņa.
Tāds pats virpulis sagaida arī skatītājus. Viņiem jāgatavojas ne tikai atslābināti sēdēt Dailes teātra mīkstajos krēslos, bet arī sajusties neveikli.
Topošā izrāde "Stulbā dzīve" būs par Latviju, par Ukrainu un par to, ka vienkāršu risinājumu nav.
