ĪSUMĀ notikumu hronoloģija:
- Atklāj, cik sliktā stāvoklī ir Valmieras Drāmas teātra ēka.
- 2021. gada septembrī uzsāk ēkas rekonstrukciju.
- 2022. gada rudenī sadārdzinās būvniecības izmaksas.
- Strīds starp pilnsabiedrību "SBSC" un VNĪ – lēmums mainīt būvnieku.
- Valmieras Drāmas teātris atrod sev pagaidu mājvietu laikmetīgās mākslas centrā "Kurtuve".
- VNĪ jaunā konkursā aprīlī par saimnieciski izdevīgāko atzīst būvfirmas SIA "AIMASA" 8,1 miljonu eiro vērto piedāvājumu.
- 2023. maijā svin Valmieras Drāmas teātra ēkas spāru svētkus.
Bet kāpēc teātra ēka bija tik sliktā stāvoklī? Teātra vadība paskaidroja, ka ēkas būvniecība sākās 1987. gadā, taču deviņdesmitajos gados ar celtniecību nevedās un teātri pilnībā ekspluatācijā izdevās nodot tikai 2004. gadā, tā vēl pirms teātra ēkas rekonstrukcijas uzsākšanas 2021. gada septembrī pastāstīja teātra direktore Evita Ašeradena. Taču kas pamudināja rekonstrukciju sākt tagad? Nepilnus divdesmit gadus pēc teātra ēkas nodošanas ekspluatācijā?
"Ar ko patiesībā tas viss sākās? Ar to, ka mēs meklējām, kā uzlabot telpas saviem ražošanas daļas cilvēkiem, un beigās, piemērojoties prasībām un atklājot, cik teātris ir sliktā stāvoklī, mēs mainījām to secību," Latvijas Radio raidījumam "Reģioni Krustpunktā" stāsta teātra direktore Evita Ašeradena.
To, ka teātra ēkai bija nepieciešama rekonstrukcija, apstiprināja arī Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks: "Kad teātris ir būvēts, tad tur diemžēl bija ieekonomēts ļoti daudz uz būvmateriāliem, un, ja
tur vietām nebija pat pamatu, tad tas nozīmē, ka tas lēmums, teātris ir jārekonstruē, ir pareizs, jo faktiski ēka bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī."
Vēl 2021. gadā, pirms teātra darbiniekus, aktierus un režisorus ēkā nomainīja celtnieki, notika atvadīšanās pasākums – aktieri dalījās atmiņās par Valmieras teātra ēkā pavadīto laiku, paužot cerību, ka šoreiz rekonstrukcija noritēs daudz sekmīgāk. Valmieras drāmas teātra aktieris Januss Johansons pauda: "Toreiz mēs mazgājām skatuvi, atvadījāmies no skatuves, un, protams, tur bija…tā jau bija milzīga rekonstrukcija. Es ceru, ka šī aizies daudz civilizētāk, ātrāk un arī, cerams, kvalitatīvāk."
Taču aktieru cerības nepiepildījās. Vēl 2022. gada rudenī un ziemā bija neskaidra turpmākā Valmieras teātra ēkas remonta gaita. Būvniecības izmaksu sadārdzinājuma dēļ izvērtās strīds starp ēkas īpašniekiem – Valsts nekustamajiem īpašumiem – un būvniekiem, tādēļ iesāktie remontdarbi draudēja apstāties. Tolaik Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena stāstīja – kamēr norit ķīviņi par būvniecības turpināšanu, tikmēr ķīlnieku lomā nonācis teātra kolektīvs, kurš, par spīti visam, turpināja strādāt:
"Mēs te nerunājam par to, kam ir taisnība, bet par to, kamēr notiek strīdi, tikmēr teātris ir bez mājām. Man jautājums ir – kas par to atbildēs, ka Vidzemes iedzīvotāji, Latvijas iedzīvotāji, viņiem tiek atņemts normāli funkcionējošs teātris."
Kopš rekonstrukcijas sākuma 2021. gadā teātra ēka pamazām ieņēma būvlaukuma izskatu – tika demontēta ēkas fasāde un sākās darbs pie konstrukciju stiprināšanas. Taču pēc gada būvniecības darbi ritēja gausi, sākās nesaskaņas ēkas īpašniekam ar būvniekiem, bet aktieri turpināja iestudēt izrādes, arī uz ielas, blakus teātra ēkas būvlaukumam, tā parādot, cik sarežģītos apstākļos top Valmieras teātra izrādes. Pērnā gada septembrī, pēc mēģinājuma topošajai izrādei pēc filmas "Ģimenes romāns" motīviem, kas tika aizvadīts turpat blakus būvlaukumam, aktieris Aigars Apinis sacīja šādus vārdus:
"Cik vajadzēs, tik tā arī darīsim, es laikam viens no skeptiskākajiem cilvēkiem. Diemžēl manas skeptiskās prognozes piepildās. Nedomāju, ka divu gadu laikā te kas būs cauri, bet – cik vajadzēs, tik arī strādāsim. Kur varēs, tur strādāsim."
Piedāvāto iespēju izvēlēties par pagaidu mājām kādu no Valmieras apkārtnē esošo pagastu kultūras namiem teātris negribēja, jo 80. gadu beigās un 90. gados, kad tika celta šobrīd rekonstrukcijā esošā ēka, Valmieras teātris kultūras namos izrādes spēlējis 17 gadus, un kolektīvs to vairs nav vēlējies piedzīvot.
Kamēr no ārpuses teātra ēka atgādināja iestrēgušu būvlaukumu, izrādes aizvien notika apaļajā zālē, kā arī viesos Rīgā, Dailes teātrī. Valmieras Drāmas teātra aktieris un teātra administrators Arnolds Osis atzina, viņam sarežģītākais šajā laikā bijis izplānot nemitīgās viesizrādes visā Latvijā:
"Mēs braucam kā manos jaunības laikos, nu, varbūt ne tik traki, bet stipri daudz braucam viesizrādēs, un visa tā loģistika. Sākot ar telpām, viesnīcām."
Ikdienas darbu bez konkrētas mājvietas atminas arī Valmieras Drāmas teātra aktieris Aigars Apinis:
"Bet visvairāk mēs braukājam tieši apkārt pa Latviju, kas ir sena, sena, jau simtgadīga Valmieras teātra tradīcija – braukt pa Latviju un spēlēt izrādes. Neviens cits teātris tā nebraukā, kā mēs to darām, un man par to ir ļoti liels prieks."
Vēl pērnā gada maijā, kad ņēma nost radiatorus, gan Valsts Nekustamie īpašumi, gan būvnieks solīja, ka septembrī apkure būs atpakaļ. Taču teātris palika situācijā, kurā nebija ne siltuma, ne labierīcību. Nu vairs ēkā fiziski pat nebija iespējams uzturēties, kur nu vēl strādāt. Turpina režisors Toms Treinis:
"Sākam, ir silts, un tad noņem radiatorus, un paliek auksts pavasarī, tad ievācāmies santehnikas veikalā, kur arī nezinām, vai drīkstam būt līdz galam, principā esam tāds ceļojošs ansamblis. Mēs esam, kur mūs ņem pretim, tur aizejam un mēģinām."
Atmiņās par mēģinājumiem ziemā dalās arī Valmieras Drāmas teātra aktieris Aigars Apinis:
"Ja runā par to, kā mēs jutāmies mēģinot vai kaut ko. Tas ir tīri individuāli, kā katrs sevi tā kā sagatavo šim procesam. Man bija diezgan, es.. man bija... nav tā, ka vienalga, kur mēģināt, bet, ja saka – jāmēģina tur, es mēģinu tur, un es pieņemu tos apstākļus, un bija ļoti labi. Santehnikas veikalā mēģināt – ģeniāli. It sevišķi, kur mēģinājuma procesa vidū pēkšņi kāds nāk veikalā un saka: "Kur tad tās trubas ir?" Jā, tas tā kā – "Sveiki, te teātris." Mēs esam mēģinājuši arī ārā, uz ielas."
Pēc ēkas rekonstrukcijas uzsākšanas, ķildām par būvniecību, jauniem mēģinājumu vietas meklējumiem teātra direktorei Evitai Ašeradenai bija skaidrs – teātra ēku nepabeigs iepriekš solītajā termiņā.
"Bija 2022. gada oktobrī jābeidz, bet bija skaidrs, ka tā 2021., 2022. ziema mums ir jāpārlaiž bez apkures, jo 2021. gada pavasarī izņēma apkures visu mezglu ar domu, ka 2022. gada rudenī mums tas viss būs, un tā nebija, un 2021. gadā mēs saskārāmies ar to, ka vienkārši mēs paliekam ēkā, kurā nav apkures," tā Evita Ašeradena.
Pēc garām sarunām VNĪ tomēr izbeidza līgumu ar iepriekšējo VDT ēkas būvdarbu veicēju – pilnsabiedrību "SBSC"–, jo tā pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem nespēja atbilstoši normatīvajiem aktiem pamatot būvniecības izmaksu sadārdzinājumu 50% apmērā no būvdarbu līguma kopējās summas, kas sākotnēji bija 3,8 miljoni eiro. Tāpat faktiskā darbu izpilde būtiski atpalika no līgumā paredzētās – pērnā gada 30. septembrī faktiskā darbu izpilde bija tikai 21%, kaut arī saskaņā ar līguma būvdarbu grafiku ēkai bija jau jābūt pa pusei pabeigtai.
Turpina "Valsts Nekustamo īpašumu" valdes locekle Jeļena Gavrilova:
"Pagājušogad, protams, mēs pieņēmām tādu smagu lēmumu, nomainījām būvnieku, un šobrīd mēs redzam, ka tas lēmums bija pareizs. Pirmkārt, ēkas tehniskie risinājumi un kvalitāte tiešām nebija laba, un mums bija vairāki atklājumi, pieņemsim, kur jābūt pamatiem, pamatu nebija. Mums daži pārsegumi bija no asfalta, un tad, protams, tas, ka arī procesā atklājās, ka arī tur vajag papildu gan ieguldījumus, gan risinājumus arī projektēšanā.
Teātris tiek pie pagaidu mājas – kurtuvē
Valmieras pašvaldība teātrim nāca palīgā un teātra vajadzībām pielāgoja bijušo pilsētas katlumāju, ko nākotnē iecerēts pārveidot par laikmetīgās mākslas centru "Kurtuve". Plašākai publikai "Kurtuve" tika atklāta šī gada janvārī. Mirkli pirms tam teātra direktore Evita Ašeradena izrādīja pagaidu mājvietu:
"Skatītāji nāks tur pa tām durvīm, šeit mēs nesīsim dekorācijas…. Šeit mēs arī sagaidīsim savu simtgadi, simtgade ir 2023. gada septembrī/oktobrī. Simtgade "Kurtuvē", bet es domāju, ka Valmieras pilsēta no tā tikai iegūs. Pirmkārt, skatītāji pieradīs, ka šeit mākslas telpa. Es domāju, ka mēs "Kurtuvi" iesildīsim, cik vien varēsim."
Lai gan teātra trupa šajās telpās bija tikai ciemiņi, aktieri to paspēja iemīļot un tagad, Teātra ēkas spāru svētkos, visu sarežģīto situāciju ap ēkas rekonstrukciju vērtē kā radošu procesu. Stāsta Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena:
"Es ceru, ka Valmieras teātra tāda būšana pilsētā gan ar kurtuvi, kas ir tagad kļuvusi par tādu kultūras gardēžu, kultūras mīļotāju galamērķi, un es ceru, ka ar laikmetīgās mākslas ienākšanu tur, kad mēs aiziesim, tas vēl vairāk būs pastiprināts, tāpēc ir šis sauklis – mēs iesildām kurtuvi. Savukārt Valmieras teātra ēkā tas kurtuves radošais gars ar tādu nedaudz eksperimentālo ārējo vidi turpināsies šajā black-box, jo tā skatuve pārceļas uz šejieni. Patiesībā šis būvniecības periods ir pierādījis, cik Valmiera spēj saņemties. Valmieras uzņēmējiem tas ir svarīgi, un tas, ka šeit būvē valmierieši, protams, ir mums tiešām patīkami. Īstenībā arī ar iepriekšējiem būvniekiem mēs sastrādājāmies, tur sanāca problēmas citā jomā, bet tas, ka šobrīd ir puiši un meitenes, kas tiešām šeit strādā ar sirdi, protams, mums ļoti.. daudz vairāk silda mūs. Tā kā pagājušo ziemu mēs pārlaidām bez apkures, tad mums patiesībā siltums ir ļoti svarīgs."
Par spīti iekavētajiem būvdarbiem un aktieru mēģinājumiem ārpus teātra telpām, kā arī nesaskaņām ar būvnieku, kas nespēja pamatot būvniecības sadārdzinājumu, "Valsts nekustamie īpašumi" izsludināja jaunu konkursu atlikušo darbu veikšanai. Par saimnieciski izdevīgāko aprīļa izskaņā tika atzīts būvfirmas SIA "AIMASA" piedāvājums, kas rekonstrukciju piedāvāja pabeigt par 8,1 miljonu eiro.
Solis tuvāk – kapsulas iemūrēšana, spāru svētki
Jāatgādina, ka Valmieras teātra ēkas rekonstrukcija sākās 2021. gada otrajā pusē, taču dažādu apstākļu un strīdu dēļ šis process sākotnēji nevedās tā, kā bija cerēts. Tāpēc Valmieras teātra kolektīvs vēstījumu nākamajām paaudzēm rekonstruējamās ēkas pamatos lika šogad martā. Sanākušie aktieri – Rihards Rudāks, Arnolds Osis, Baiba Valante –, kuri bijuši klāt ēkas pamatakmens iemūrēšanā 1987. gadā, sākotnēji centās atcerēties, kur toreiz iemūrējuši vēstījumu.
Rihards Rudāks, Arnolds Osis, Baiba Valante – Valmieras teātra aktieri kapsulas iemūrēšanas dienā savā starpā spriež:
"… Mēs strīdamies, nevaram atcerēties, liekas, ka tur vai tur. Pa labi vai pa kreisi. Neviens nevar atcerēties.
Varbūt ir atrasta? Tas nav iespējams. Uz viņas būvēja lielo skatuvi. Tad viņu var atrast, kad pēc 2000 gadiem atnāks un nojauks visu to lielo māju. Jā, kad būvēs pa jaunu, tad atradīs."
Pagājušajā piektdienā Valmieras teātrim tika svinēti Spāru svētki. Teātra komanda pateicās būvniekiem un citām iesaistījām pusēm par to, ka beidzot teātra rekonstrucija norit veiksmīgi un ir jau redzami pirmie rezultāti, bet spāru svētki liecina par rekonstrukcijas virzību tuvāk mērķim – teātra atklāšanai. Turpina teātra direktore Evita Ašeradena:
"Sasniegts ēkas augstākais punkts, kas ir tas spāru svētku pamats, bet, nu, es domāju, ka šis ir apliecinājums tai ticībai, ka mēs ceram, ka būvniecība tiešām rit pēc plāna un ka nākošā gada vasarā šeit varēs nākt iekšā teātris jau pilnvērtīgi un mēģināt darboties."
Ko teātris iegūs?
Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas 2024. gada pirmajā pusē VDT ēkai būs paaugstināta energoefektivitāte un uzlabota energovadība, teātra darbiniekiem nodrošināta ērta darba vide, kā arī uzlabota vides pieejamība. Plānotās VDT projekta kopējās izmaksas ir 10,41 miljons eiro (kas ietver būvniecības, projektēšanas, autoruzraudzības, aprīkojuma iegādes u.c. izmaksas).
Viens no jauninājumiem būs izbūvēta jauna black-box zāle, stāsta Evita Ašeradena, Valmieras teātra direktore:
"Tā būs zāle ar 120 vietām. Black-box nozīmē, ka ir vienkārši mobila skatuve, tu vari sēdināt skatītājus, kur gribi, vienā vietā, otrā vietā, skatuve var būt vienā pusē, otrā pusē. Nu, black-box tiešām ir neatņemama 21. gadsimta teātra sastāvdaļa. Te varēs notikt viss, sākot no dejas, beidzot ar psiholoģisko teātri. Un tā kā Valmieras teātris ir.. nu, atrodas reģionā ar tiem 25 tūkstošiem, 26 tūkstošiem iedzīvotāju pilsētā, gan arī tas, ka gan skatītāju ziņā, mums jādomā par to, kā viņus piesaistīt, tad mums paliek tās trīs zāles jaunajā ēkā. Apaļā zāle, ko mēs jau zinām, tā būs tā pati, un tur mēs joprojām spēlējam, tad būs black-box zāle, kas ir arī, nu, drusku vairāk par simts vietu skaitu. Tas, kas svarīgi, ka vienkārši, esot šādā mazā pilsētā, lai radītu mākslu, un arī Valmieras teātris ir pieradis pie tiem tuvplāniem, šī arī būs vieta, kur varēs būt gan tuvplāni, gan arī varēs būt eksperimenti. Un, nu, jā, ja būtu Rīgā, iespējams, tad būtu lielāka zāle un, iespējams, citi izaicinājumi, bet, esot Valmierā, tie tuvplāni ir svarīgi, un tad arī mēs varam atļauties vairāk eksperimentēt un vairāk domāt par mākslu, ne tik daudz par to, kā cilvēkiem, nu, lai vienmēr varētu viņus te piesaistīt. Nu, un arī paliks lielā zāle, kurā arī būs jauni krēsli, tā būs pārbūvēta, būs viss kārtībā ar akustiku, un skaidrs, ka pilsēta iegūs jaunu, modernu ēku."
Vai skatītājs nebūs pazudis gaidot?
Teātrī atzīst – ja normālā gadā trijās zālēs, kad teātris spēlē, ir 360 izrādes, tad pagājušajā gadā pa visu Latviju bijis ap 300 izrādēm, kopā ar viesizrādēm Dailes teātrī, tām, kas Valmierā notika apaļajā zālē un jaunajā pagaidu mājvietā "Kurtuvē". Tāpēc lielas bažas par regulāro skatītāju pazaudēšanu ieilgušās būvniecības dēļ neesot. Tiesa gan, pandēmijas divi gadi tomēr atstāja robus teātra kasē. Evita Ašeradena saka:
"Man ir grūti par to teikt, tāpēc ka divus gadus bija pandēmija. Un mums ir ļoti veicies, es esmu ļoti pateicīga Valmieras teātra skatītājiem par to, ka viņi ir, ka viņi mums nāk līdzi, lai kur mēs ietu. Protams, mums ir daudz pateicības no rīdziniekiem par to, ka sadarbībā ar Kultūras ministriju mēs atvedam izrādes un rādām Dailes teātrī. Mēs braukājam tiešām pa visu Latviju Un, protams, ka kurtuve tiešām ir tāds laimīgs gadījums, ko man izdevās īstenot kopā ar Valmieras pašvaldības domes un Valmieras būvnieku iesaisti. Skatītāji… Mums ir kritums, bet tas ir saistīts gan ar pandēmiju, un otrs, protams, tas, ka mēs spēlējam kurtuvē ar 106 vietām. Kopumā mums šis laiks ir pat devis tādus kā spārnus, mums ir izdevies dabūt 18 nominācijas, un, protams, tā arī ir veiksme ar to, ka, dzīvojot tikai mazajā zālē, ir iestudētas izrādes, kas nes. "Mēs, roks, sekss un PSRS" un "Kalendārs mani sauc" – divi tādi blokbāsteri, ko mēs varam rādīt jebkur un jebkad, un viņa [zāle] ir pilna. Patiesībā, jā, arī tas repertuārs un tā mākslas sajūta ir palīdzējusi mums pārdzīvot to visu.
Skatītāji ir brīnišķīgi, un es vienmēr esmu teikusi, tas, ka Valmierā var spēlēt joprojām klasiku un sarežģītu dramaturģiju, un nebūt ne komēdijas, ir tikai pateicoties tam, ka mums ir labākie skatītāji pasaulē.
Skatītāju skaits būs tas pats, bet mēs tagad varēsim pilnvērtīgi strādāt visās trijās zālēs, tāpēc ka būs uztaisīta tāda akustika un tādi sienu nodalījumi, ka varēs spēlēt pat visās vienlaicīgi. Ja mēs varam tehniski nodrošināt ar savu izrāžu apkalpošanu, mēs varēsim spēlēt arī visās trijās."
Iekavētie būvniecības darbi arī teātra aktieriem likuši uz visu procesu skatīties piesardzīgi, taču tagad, kad ēkai svinēti spāru svētki, beidzot radusies arī pārliecība – teātris būs! Valmieras Drāmas teātra aktieris Aigars Apinis pauž:
"Es ļoti ceru, ka šeit viss būs moderni un patīkami būs šeit atrasties – ka viss kalpos ilgi, ka nebūs atkal pēc 15 gadiem jātaisa kosmētiskais remonts, vai, nedod Dievs, kaut kas vairāk. Par šo telpu, kas būs jaunais black-box, un šis viss, man nav satraukuma, šobrīd man ir pārliecība. Teiksim, kad sākās remonts, man bija liela tāda skepse un es neticēju visiem tiem termiņiem un laikiem, kas arī beigās pierādījās, un nebija drošības sajūta. Šobrīd ar šiem būvniekiem ir drošības sajūta."
To, ka teātrim Valmierā ir un būs nākotne, apstiprina arī Valmieras novada vadība. To parāda ne tikai ēkas rekonstrukcijas plāni, bet arī skatītāju interese uz teātri doties pat no Latvijas otras puses. Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Olmanis atzīmē:
"Nu, jā, viņai neapšaubāmi liela nozīme.
Tā kā latviešu tauta mīl teātri, un katram par pienākumu ir atnākt uz vienu, divām izrādēm gadā,
un kādi ir tādi, kas nāk regulāri, tā kā tas teātris ir būtisks. Nav jau tikai, ka nāk apkārtējie, brauc jau no Rīgas, un pat no Kurzemes brauc ar autobusiem uz Valmieras teātri, un tādā ziņā viņi ir malači, jo brauc jau tāpēc, ka "mēs gribam redzēt viņu izrādes". Viņiem tiešām ir daudz labu izrāžu, ko būtu vērts apskatīties."
Neskatoties uz grūtībām un šķēršļiem, radošais darbs teātrī ne uz mirkli nav apstājies, un tam ir arī izmērāmi rezultāti. Pagājušās sezonas gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" vislielāko skaitu nomināciju – kopā 18 – saņēma tieši Valmieras Drāmas teātris un šajā teātrī izrādes radījušie mākslinieki. Sācies ir arī šī gada "Spēlmaņu nakts" skatītāju balsojums. No 2. maija līdz pat 15. oktobrim Latvijas teātru katalogā izrades.lv skatītāji tiek aicināti balsot par, viņuprāt, 2022./2023. gada sezonas labāko izrādi, aktrisi un aktieri Latvijas profesionālajos teātros.
