Adīt var ne tikai mājās, bet arī, piemēram, parkā. Atzīmējot pasaules publiskās adīšanas dienu, baušķenieces ar adīkļiem rokās sasēdušas muzeja pagalmā.
"Nu, interesantāk pulciņā. Mājās principā vari tikai ko savu [adīt], ko izvēlies to adi, bet šeit pulciņā talantīgi cilvēki parāda, ko viņi mājās dara, un arī mēs to iemācāmies," stāstīja adītāja Gunta.
To, ka baušķenieces arī ziemā nav slinkojušas, rāda nelielā āra izstāde, bet šoreiz uzmestie valdziņi ir sākums pavisam īpašam darbam - bārkstainiem cimdiem, kuriem bārkstis ir nevis no ārpuses, bet gan iekšpuses.
"Tie, ko mēs zinām ar bārkstīm cimda sākumā, tie ir etnogrāfiskie cimdi, ko mēs esam vairāk iepazinuši, kas mums ir populāri un vairāk pazīstami. Bet šie cimdi ar bārkstīm iekšpusē varbūt nav bijuši tik grezni, lai tos vāktu kā tādu vērtību muzejiem, bet tie ir no mūsu senajām ziemām," klāstīja tautas lietišķās mākslas studijas "Bauska" vadītāja Sanita Behmane-Baibakova.
Šādi neparasti cimdi agrāk it kā esot bijuši iecienīti Latgales rokdarbnieču vidū, bet kāds cilvēks tādus uzdāvinājis arī Bauskas muzejam. Tā nu radusies ideja iemācīt to adīšanu arī zemgalietēm.
Tautas lietišķās mākslas studijas vadītāja stāstīja, ka vispirms izpētījusi muzeja krājumā esošo cimdu, pēc tam trīs dienas trenējusies, un tagad pašai viss notiekot raiti. Citām studijas dalībniecēm, un arī vienkārši interesentēm gan pagaidām šis process šķiet tik sarežģīts, ka, kā pašas smej, ka rokai vajagot arī sesto pirkstu. Tomēr tas esot ļoti interesanti.
"Tie ir tikai mācīšanās cimdi, vismaz pagaidām, jo es īsti neesmu cimdu adītāja. Es esmu lasījusi, ka ir jautāts, kā to dara, bet es neesmu guvusi atbildi tam. Ir bijis jautājums arī no citiem cilvēkiem, ka ir tādi [cimdi] kādreiz bijuši, bet, kā tie top, nevarēja neviens atbildēt," stāstīja adītāja Ingūna.
Pasaules publiskā adīšanas diena kopš 2005. gada tiek atzīmēta jūnija otrajā nedēļas nogalē. Bauskā publiskais adīšanas pasākums notiekot trešo gadu.
