Valmieras Rātslaukumā piebrauc viens auto pēc otra un ārā tiek celta kaste pēc kastes, kas tūliņ arī ceļo uz "busiņu". Mazsalacas lietišķās mākslas studijas vadītāja Gaļina Birkava atvedusi sešas kastes ar savas puses rokdarbnieču veikumu.
"Saturs ir 70 cimdu pāri un 250 zeķu pāri. Vai tā peļņa vai kā, bet mēs esam tik radoši cilvēki, ka mums gribas tās rociņas kustināt, darīt un ar to amatniecību nodarboties. Un patiesībā ir jau ar tas krājums kaut kad jārealizē, lai var atkal turpināt," stāstīja Birkava.
Uz "busiņu", kas dosies uz Vāciju, ceļo kastes ar adījumiem arī no Strenčiem, Burtniekiem, būtībā no visiem bijušajiem novadiem, kurus tagad apvieno Valmieras novads.
"Es pārstāvu Valmieras tautas lietišķās mākslas studiju "Valmiera", pārsvarā mēs esam audējas, bet mēs esam arī čaklas citu rokdarbu piekopējas un adītājas, un jau vairākus gadus mēs visa gada garumā čakli adām zeķes un cimdus ar domu sūtīt uz Vāciju, uz tirdziņu."
"Es pārstāvu Rūjienas amatnieku biedrību "Rūzeles", mēs tur esam ļoti čaklas visas, arī adām, strādājām visu gadu priekš Vācijas, jo mums šie tirgi ir tā kā tādas medusmaizītes, jo mēs jau esam pārsvarā tādas meitenes senioru gados. Mēs jau arī parasti par to naudiņu, ko esam nopelnījušas, arī tūlīt nopērkam jaunu dziju. Vācijas tirgū ļoti grib pelēkos toņus, grib, lai tas izstrādājums ir mīksts, nu tad tā mēs arī cenšamies."
"Mēs esam sociālais uzņēmums "Čaklās bites bode", tur mēs pieņemam darbiņus no pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, visām tām sociālajām grupām. Ada, nodod, nu burvīgus cimdus ada, lielās zeķes tieši, jo vāciešiem esot lielas kājas, nu tad, kā viņi vēlas, tā mēs arī adām."
Valmieras novada uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Guna Ķibere, kura arī pati ir piedalījusies šajos Ziemassvētku tirdziņos, stāstīja, ka bez cimdiem un zeķēm vācieši iecienījuši arī citus darinājumus.
"Pamatā ir cimdi un zeķes, un ir arī mauči. Pēdējos gados, kad mēs devāmies uz Šteinhāgenu, tad arī vācieši sāka pieprasīt maučus, viņi izskatās dekoratīvi, viņi silda plaukstu.
Tomēr, ja mēs skatāmies pēc statistikas, tad Vācijā visvairāk pērk zeķes, ir pat bijis tāds gadījums, ka futbola komanda pasūta saviem futbolistiem zeķes un pasūtījums bija pēc tam jāsūta janvārī.
Otrajā vietā ir mūsu dūraiņi, cimdi ar mūsu tradicionālajiem cimdu rakstiem. Tāpat arī nāk un prasa šalles, kas ir ar latvju rakstiem, viņiem šķiet šie toņi – baltais, sarkanais – ļoti pievilcīgi. Un vēl interesanti ir tas, ka viņi izdod Ziemassvētku tirdziņu avīzes un tad visa tā produkcija tiek nofotografēta, tiek pastāstīts par Latviju, par Valmieru, par Rūjienu, Mazsalacu, jebkuru pilsētu, kas tur mēs esam ieradušies, un cilvēki, saņemot šo avīzi savā pastkastītē, tad nāk uz tirdziņu, un viņš jau nāk ar domu nopirkt to, par ko ir rakstīts,'' klāstīja Ķibere.
Līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai arī Vācijā būs Ziemassvētku tirdziņi. Aizvadītajā gadā tie izpalika, arī šogad vairākās no sadarbības pilsētām tie nebūs, vienīgi Redā–Vīdenbrikā. Armands Gumbris, kurš jau regulāri pirms Ziemassvētkiem ar šo kravu mēro ceļu uz Vāciju, stāstīja, ka šogad tomēr nebūs, kā ierasts.
"Šobrīd tas man ir liels izaicinājums šādā laikā doties uz vācu zemi, bet domāju, ka viss būs kārtībā, jo tirdziņš tiek organizēts mūsu izpratnē tā saucamajā "zaļajā režīmā", jo apmeklēt drīkstēs tikai tie, kas ir vakcinēti un izslimojuši. (..) Ceru, ka viss būs kārtībā," sacīja Gumbris.
Amatnieki neslēpa, ka piedalīties ar savu preci Ziemassvētku tirdziņā Vācijā ir arī izdevīgi, vēl jo vairāk tāpēc, ka tagad Latvijā ne visur būs šie tirdziņi. Valmierā gan būs Ziemassvētku tirdziņš.
"Pēdējā domes sēdē apstiprinājām ne tikai Ziemassvētku tirdziņus, bet mēs esam noteikuši pa visu novadu arī speciālās tirdzniecības vietas, kas būtu iespējamas ielu tirdzniecībai, kas nozīmē, lai būtu iespēja mājražotājiem, amatniekiem iznākt ārā uz ielas patirgoties. Organizēsim šo Ziemassvētku tirdziņu tādā režīmā, kā tas ir atļauts šobrīd.
Tas ir jādara, jo, pirmkārt, ir iespēja amatniekiem, mājražotājiem savu preci pārdot, otrs, iedzīvotāji arī vēlas nopirkt dāvanas," teica novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Runājot par Valmieras novada un Vācijas Giterslo apgabala sadarbību, tad nākamajā gadā tai apritēs jau 30 gadi.
