Sākotnēji Valdgales pagasta rokdarbnieču kopas “Valdziņš” dalībnieces vēlējušās uzadīt šalli apkārt Tautas namam, bet drīz vien domas mainījušas, jo līdzīgus darbus darinot arī citviet.
Viņas vēlējās radīt kaut ko tādu, kas būtu dāvana ne tikai Latvijas valsts simtgades svētkos, bet arī nākamajām paaudzēm.
Valdgales pagastam ir bagāta vēsture un, šķetinot tās pavedienus, adītājas izvēlējās stāstus ieadīt jostās.
“Ārkārtīgi interesanti fakti atklājās, kad mēs sākām apzināt cilvēkus, kas vēl varētu pastāstīt par šiem notikumiem. Un tad mēs atklājam, ka te kultūras dzīve ir bijusi augstā līmenī,” stāstīja rokdarbnieču kopas “Valdziņš” dalībniece Daina Erenberga.
Jostās tiek ieadīti Valdgales pagasta kultūras kolektīvi, dzimtu koki, muižas, krogi, skolas vēsture un tās pedagogi, izcilākie skolnieki, kolhozi, māju nosaukumi, ciemu vēsture, izsūtīšanas laiks, pagastā izveidotie uzņēmumi un citas tēmas.
Bet adītājas atzīst, ka darba procesā uzrodas aizvien jaunas idejas. Ruta Getke savā jostā ieada vairākas tēmas, bet viena no emocionālākajām ir par izsūtīšanu.
“Tas sāpju ceļš jāieada, tad to es ieadīju. Arī tur parādās, cik palika tukšas mājas, dzimtās sētas palika tukšas. Tie bija drausmīgi laiki,” sacīja Ruta Getke.
Rokdarbnieču kopas “Valdziņš” vadītāja Zofija Maurere stāstīja, ka rokdarbnieces viena otrai “ar padomiem piepalīdzējām, un, ja kaut ko atrodam, vienam ir tā tēma, un esam uzzinājuši, ka tas ir, tad uzreiz zvanam un pasakām, tur atkal ir tas atklājies, tur tāds krogs, vai tur tāda muiža”.
Ko ieadīt jostā ir katras pašas ziņā, vienīgais noteikums esot bijis, ka tai jābūt 10 centimetrus platai un ar vienādām, noteiktām malām. Sākotnēji dāmas plānoja noadīt 100 metrus, bet šobrīd izskatoties, ka vēsturi varēs izlasīt 200 metros. Līdz šim tapuši vairāk nekā 90.
“Es domāju, ka tas būs ļoti interesanti paskatīties un arī aiz sevis kaut kas paliks,” sacīja rokdarbnieču kopas “Valdziņš” dalībniece Renāte Višņevska.
Gatavās jostas izritinās 18. novembrī, kad pagastā svinēs Latvijas Republikas Neatkarības dienu.
