Festivāls “Baltica” notiek kopš 1987.gada, kad pirmoreiz tas norisinājās Viļņā. Nākamajā – 1988.gadā festivālā Rīgā piedalījās 44 folkloras kopas no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, ASV, Bulgārijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Spānijas un Zviedrijas. Šis festivāls kļuva par nozīmīgu tautas demonstrāciju ne vien Rīgā, bet arī visā Latvijā – gājienos un koncertos plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi, skanēja “Dievs, svētī Latviju” un pils tornī tika uzvilkts arī sarkanbaltsarkanais karogs, kā liecināts Zviedrijas latviešu folkloras kopas “Vilcējas” dalībnieces Ilzes Akerbergas atmiņās.
Pateicoties 1989.gadā dibinātajai Baltijas valstu folkloras asociācijai “Baltica”, festivāls kļuva par organizētu, ikgadēju tradīciju, kura notiek katru gadu pēc kārtas Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, ik gadu pulcējot atšķirīgu dalībnieku skaitu, bet nemainīgi pievēršot uzmanību folkloras mantojumam un tā saglabāšanai. Tikai 1990.gadā festivāls nenotika, jo tika atcelts Maskavas ekonomiskās blokādes dēļ, kā skaidroja F. Brīvzemnieka folkloras biedrības priekšsēdētājs Dainis Stalts laikrakstam “Laiks” 1991.gada 7.augustā.
Toties festivāls “Baltica” ir iekļauts Starptautiskās Folkloras festivālu organizācijas (CIOFF®) apritē, saņēmis tās sertifikātu. CIOFF® (Conseil International des Organisations de Festivals de Folklore et d’ Arts Traditionnels, ir organizācija, kas darbojas pēc UNESCO rekomendācijām). 21. ģenerālajā asamblejā 1990.gada septembrī Kvebekā (Kanādā) folkloras asociācija “Baltica” tika oficiāli uzņemta CIOFF® sastāvā. CIOFF® ir pārstāvēta visos kontinentos. CIOFF® faktiski bija pirmā starptautiskā organizācija (turklāt saistīta ar UNESCO), kura pieņēma Baltijas valstis par savām pilntiesīgām loceklēm.
Katru gadu festivāls noticis dažādās vietās visā Latvijā – folkloras kopas pieskandinājušas gan Siguldu, gan Valku, gan Ogres estrādi un, protams, arī Rīgas vēsturisko centru. Festivāla tēmas katru gadu bijušas atšķirīgas. Piemēram, 1988.gadā festivāla norise centrējās ap tēmu “Saule”, 2006.gadā tēma bija “Mūsmājas”, bet 2018.gadā, atzīmējot 30. festivāla norises Latvijā gadadienu, tēma ir “Jāņi. Ziedēšana”.
Kā 2018.gada festivāla rokasgrāmatā norādījusi festivāla “Baltica 2018” mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna: “Latvieši ne tikai reizēm “runā caur puķēm”, viņi sauc meitenes un sievas puķu vārdos, ziedus audzē dārzos, dobēs. Piemēram, kūmās ejot, iestāda rozi, lai pāde kā roze aug, un cilvēku pēdējās atdusas vietās arī dēsta puķes, jo kā gan kapsētai koši neziedēt, ja tā pilna dārgu dvēselīšu.
Mežos, pļavās un ceļmalās arī puķes tiek plūktas, tās tiek dāvinātas, vainagos vītas un tējai žāvētas, ar tām pušķo un pušķojas, tās lieto kā zāles un, pirtī ejot, sien slotās. Ar margrietiņām zīlē, ar neaizmirstulēm atgādina un ar rozēm rotā kūkas un citas dzīvē un sadzīvē nepieciešamas lietas. Neiespējamā notikšanu saista ar pūces astes ziedēšanu un par sapelējušu maizi teic, ka tā “saziedējusi”. Visticamāk, ka pēc “Baltica 2018” mēs būsim atklājuši vēl citas ziedēšanas krāsas, nianses un aspektus, kas dos iespēju plaukt un ziedēt tradicionālajai kultūrai mūsdienu kontekstā.”
Festivālā piedalās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, individuālie izpildītāji, kā arī citas grupas un indivīdi, kuru priekšnesums atbilst festivāla rīkotāju iecerēm. Pārsvarā festivālā tiek izmantoti autentiski un reproducējošie priekšnesumi. Divus no festivāla koncertiem Rīgā šogad varēs skatīties arī tiešraidē portālā REPLAY.lv un nākamajā dienā arī LTV1.
Festivālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Aizkraukles novadu, Ādažu novadu, Cēsu pilsētu, Dagdas novadu, Daugavpils pilsētu, Jelgavas pilsētu, Kocēnu novadu, Līgatnes novadu, Siguldas pilsētu, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Turaidas muzejrezervātu, Ventspils novadu un Viļakas novadu. Starptautisko folkloras festivālu “Baltica” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, "Origo" un Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā.
