Katru otro gadu nelielajā Krimūnu tautas namā pulcējas vairāki simti skolēnu, kurus vieno mīlestība uz vienu no populārākajām mākslas izpausmes formām - teātra spēli. Kā atzīst teātra kolektīvu dalībnieki, lielākais prieks esot par to, ka zāle nav tukša. Netraucējot pat tas, ka starp skatītājiem sēž arī žūrija.
Tas, ka viņi tur skatās un vērtē, patiesībā netraucē, “jo viņi jau arī ir tikai cilvēki un iejūtas, tāpat kā visi pārējie. un vērtējums, protams, arī svarīgs”, atzina Svētes pamatskolas teātra kolektīva dalībniece Egija.
“Man ļoti patīk šāda veida festivāli. Tā ir vienkārši jauna iespēja izpausties, tāpēc ka teātris - tas ir izpausmes veids,” piebilda Svētes pamatskolas teātra kolektīva dalībniece Elizabete.
Satikšanās festivālos ir ne tikai pieredzes apmaiņa un iespēja parādīt savu izaugsmi. Tiskātu vidusskolas teātra spēlētājiem, kuri uz Krimūnām dodoties jau no festivāla pirmsākumiem, lielākais prieks esot par iespēju dienu pavadīt latviskā vidē. Šogad, lai arī krievu valodā, uzvesta viena no vislatviskākajām bērnu lugām – “Sprīdītis”, kas vienlaikus aktualizē arī sāpīgo jautājumu par aizbraukšanu.
“Tāpēc, ka tas ir ļoti aktuāli. Tāpēc, ka mēs visi zinām, ka mūsu absolventi arī katru gadu izbrauc no Latvijas. Mēs to negribam, mēs gribam, lai mums būtu darbs, bet, ja visi izbrauc, nebūs bērnu,” norādīja Tiskātu vidusskolas skolotāja Gaļina Žugunova.
Nopietnām tēmām, piemēram, savstarpējām attiecībām un attieksmei pret mūsu četrkājainajiem draugiem, bija pievērsušies arī vairāki citu skolu teātra kolektīvi.
“Aktieri jau ir dažādi. Kuram ir dots vairāk, kuram mazāk, bet, manuprāt, tieši no režisora arī daudz kas ir atkarīgs. Tieši no viņa darba un profesionalitātes,” sprieda Jelgavas Jaunā teātra režisore Antra Leite-Straume.
Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru eksperte Dace Vilne atzina, ka, viņasprāt, “galvenais, lai aug režisoru maiņa, un tad jau viss būs kārtībā, jo latvieši vienmēr ir gribējuši teātri spēlēt, un, ja būs labi režisori, tad būs arī labs teātris”.
Krimūnās bērnu teātra kolektīvs ir saglabājies, un festivāla tradīcija turpinās, neraugoties uz to, ka mācību iestāde jau pirms vairākiem gadiem likvidēta.
