"Gribējām parādīt, ka mēs, dejotāji, esam nenogurstoši. Neskatoties uz smago, protams, ārkārtīgi interesanto gadu, mēs turpinām to, ko esam darījuši, un pierādām, ka mums nav nekādu grūtību un ir prieks dejot un prieks dot skatītājiem,” tā par gaidāmo koncertu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” stāsta viens no koncerta "Saules spēks” mākslinieciskajiem vadītājiem Rolands Juraševskis.
Bet koncerta idejas autors ir otrs tā mākslinieciskais vadītājs – Jānis Ērglis.
"Pats sākums vasarā meklējams, kad mēs ar Rolandu sazvanījāmies, jo man bija informācija, ka viņš piedalījās projektā "Vēl simts gadu dejai”, bet viņa iecere neguva atbalstu. Zināju, ka pamatā ir daudz skaistas idejas, un piedāvāju, ka varbūt varam realizēt šo projektu,” atklāj Jānis Ērglis.
2018. gads ir bijis dejotājiem notikumiem bagāts, tāpat gads ir bagāts ar to, ka daudziem deju lielmeistariem ir skaistas jubilejas.
"Sākot ar Johannu Rinku, kas pirmā izveidojusi etnogrāfisko deju kopu pirms 90 gadiem. Šogad viņai atzīmējam 125. jubileju. Tad pavediens virzās tālāk. Līdzās nostājas Zemgales deju ķēniņš Vilis Ozols, Uldis Žagata, Alfrēds Spura, Harijs Sūna. Bet līdzās ir arī viņu darbu turpinātāji, kas viņu idejas pilnveidojuši un saglabājuši,” skaidro Juraševskis.
Lielkoncertā būs skatāmas šī gada gaviļnieku Ulda Žagatas, Viļa Ozola, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Zigurda Miezīša, Skaidrītes Darius, Johannas Rinkas, Alfrēda Rūjas, Artas Melnalksnes, Ritas Spalvas, Guntas Skujas un Agra Daņiļeviča dejas, kā arī Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa deju raksti.
"Es uz šo koncertu skatos kā skolotāja un skolnieku attiecībām, skatuviskā deja augusi gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Bez visiem šiem cilvēkiem nebūtu šādi svētki, šāda skatuviskā deja,” vērtē Ērglis.
Pirms koncerta, 22. decembrī plkst. 15.30, starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala" notiks Ilzes Vītolas un Aijas Zaļaiskalnes grāmatas "Spēles meistars Alfrēds Spura” atklāšana.
Grāmata papildina Latvijas Nacionālā kultūras centra izdevumu klāstu sērijā "Latviešu dejas meistari”. Tā stāsta par baletdejotāja, horeogrāfa un Deju svētku virsvadītāja Alfrēda Spuras (1928–2001) dzīvi un radošo darbību.