Etnovēstis

Sicīliešu grupas "Oi Dipnoi" ciemošanās Rīgā un tautas tērpu gājiena gaidīšanas svētki

Etnovēstis

Atskatāmies uz starptautisko tautas mūzikas konferenci "Nordtrad"

Jau trešo gadu tautastērpi dosies īpašā parādē! Saruna ar Evitu Lisovsku

Sajusties īpaši un piedalīties. Tuvojas tautastērpu gājiens «Tauta. Gods. Tērpi.»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pirms trim gadiem Latvijā tika aizsākta jauna tradīcija – tautastērpu gājiens. Tā pirmsākumi saistās ar tautastērpu centra “Senā klēts” 25 gadu jubileju, un kopš tās gājiens no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim ik gadu notiek 4. maijā – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā.

"Viss sākās ar to, ka tautastērpu centram "Senā klēts" radās sajūta, ka tautas tērpus kaut kādā veidā vajadzētu parādīt visiem, un 2016. gadā tika sarīkots pirmais tautastērpu gājiens, lai nodemonstrētu tērpu kolekciju, kas ir centra krājumā. Pēc tam šī gājiena tradīcija ieviesās kā daļa no Latvijas valsts svētkiem," stāsta viena no gājiena rīkotājām Evita Lisovska.

Vaicāta, vai gājienā var piedalīties tikai cilvēki, kuriem ir pilns etnogrāfiskais vai arheoloģiskais tautastērps, vai arī tādi, kuriem tautastērps vēl tikai top, Lisovska uzsver: "Būtu jau brīnišķīgi, ja tautas tērps būtu pilnībā nokomplektēts, kaut gan

mēs labi zinām – tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī tautastērps nekad nav gatavs, to vienmēr var papildināt.

Viens no gājiena organizētājiem ir tautastērpu centrs "Senā klēts", pie viņiem vienmēr var vērsties pēc palīdzības un padoma, ja ir jautājumi tautastērpu komplektēšanā."

Evita Lisovska
Evita Lisovska

To, vai tautastērps pieder pašam gājiena dalībniekam vai arī korim, folkloras kopai vai deju kolektīvam, saprotams, neviens nepārbaudīs. "Protams, ka tautastērpu var arī aizņemties. Svarīgākais ir kopā būšanas mirklis un tas, ka tu uzvelc tautastērpu un mūsu svētku dienā sajūties īpaši.

Būtiskākais, ka šajā gājienā var piedalīties arī cilvēki, kuri parasti nevelk tautas tērpu kā skatuves tērpu, kuri nedejo, nedzied koros, bet kuriem vienkārši mājās ir tautastērps – šis gājiens ir lieliska iespēja to uzvilkt un padarīt to par goda tērpu.

Tāpēc arī pasākuma nosaukums ir "Tauta. Gods. Tērpi"."

"Protams, tāpat kā katrs pasākums aug, arī tautastērpu gājiens izaudzis par tādu pasākumu, kas būs interesants ne tikai gājiena dalībniekiem, bet arī skatītājam no malas, uz kuru katrs var atnākt, paskatīties uz tautas tērpiem, paskatīties uz gājienu, aiziet kopā līdz Brīvības piemineklim, darboties dažādās radošās darbnīcās, paklausīties folkloras kopas, pievienoties dančiem, bet pašā vakarā kultūras centrā "Ritums" gaidām uz tautastērpu stāstiem par to, kā tie tiek darināti, par to, kā dažādi tautas tērpi dažādos veidos pie cilvēkiem nonākuši."

Arī Evitai Lisovskai ir īpašs stāsts par savu tautas tērpu. Proti, tautastērpu Evitai dāvinājusi viņas krustmāte Jutta Burkhardt, kura šobrīd dzīvo Vācijā. Savulaik to sev pasūtījusi un valkājusi Juttas mamma Ērika Krauja, kura 1941. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju, bet viņas meitiņa Jutta 9 mēnešu vecumā ar saviem vecvecākiem izceļojusi uz Vāciju. Tērpu acīmredzot kāds no mājas iedzīvotājiem ir paglabājis (jo dzīvoklis tika izsaimniekots) un atdevis Ērikai, kad viņa ap 1956. gadu atgriezusies no Sibrīrijas. 1972. gadā Jutta pirmo reizi viesojās Latvijā un pirmo reizi satika savu mammu - tā tērps nokļuva Vācijā. 2018. gadā tas atgriezies Latvijā. 

Ērika Krauja savā tautas tērpā pie Brīvības pieminekļa. Tagad šis tautastērps nonācis Evitas Lisovsk...
Ērika Krauja savā tautas tērpā pie Brīvības pieminekļa. Tagad šis tautastērps nonācis Evitas Lisovskas īpašumā

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti