Maija beigās Jelgava svin savu 755. dzimšanas dienu. Par dāvanu - musturdeķi - šoreiz parūpējās vairāk nekā simt rokdarbnieču gan no Jelgavas, gan citām pilsētām un pat valstīm. Sākotnēji bijis iecerēts kopīgiem spēkiem noadīt 755 kvadrātiņus - katram Jelgavas gadam pa vienam.
Biedrības "Mans tautastērps'' valdes locekle Ilze Strēle pastāstīja, ka process ilga trīs mēnešus, kuru laikā tapa 1350 kvadrātiņi, "Mēs ļoti ceram, ka Jelgavai kādreiz arī būs tie 1350," viņa piebilda.
Krāsainajā segā, ko veido 30 rindas un 45 slejas, ieadīti un ietamborēti mainīgie Latvijas gadalaiki, Jelgavas pilsētas simbols alnis, Zemgales līdzenums un dažādas latvju zīmes.
"Latvietis jau nav pelēkais. Latvietis jau ir krāsainais. Tas tik tāds pieņēmums [par pelēkumu]," teica Strēle.
Evita Lisovska, kura arī ir biedrības ''Mans tautastērps'' valdes locekle, pastāstīja, ka savā pirmajā kvadrātiņā ieadīja Jelgavas cimdu rakstus. "Jo mani fascinē tas, cik mums, latviešiem, ir dažādi krāšņi cimdi," viņa paskaidroja. "Arī atradu, kādi raksti ir Jelgavai, un pārējos. Kādas krāsas no dziju groziņa uzrunāja, tādas ņēmu un adīju."
Četrus metrus garo un 3,5 metrus plato deķi 90 stundās kopā sašuvušas četras dāmas no biedrības ''Mans tautastērps''.
Lietišķās mākslas studijas ''Sauldare'' vadītāja Ilze Buivida ir pārliecināta, ka tapis mīlestības darbs. "Jo no katra kvadrātiņa nāca tāda mīlestības enerģija no katra darinātāja, un, saliekot to visu kopā, ļoti, ļoti enerģētiski spēcīgs jūties," viņa paskaidroja.
Rokdarbnieču veidotais Jelgavas stāsts turpmāk glabāsies Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā, un allaž atgādinās, ka Jelgavai jāaug, jāattīstās un jāsagaida vismaz 1350. gadskārta.
