Starp dejotājiem sanākuši vietējie iedzīvotāji - jaunieši, pieaugušie un bērni. Daži ar dejošanu ir saistīti, dejojot tautas deju kolektīvā, citiem tā ir pavisam jauna deju pieredze. Apmācības notiek deju meistares Ingūnas Ludboržas vadībā.
"Latgalieši dzīvo daudznacionālā vidē. Mums ir ebreji, lietuvieši, igauņi, krievi - dažādas tautības. Pagājušajā reizē, mēs pirmo reizi strādājām, sākām apgūt turku kāzu deju, kuru es iemācījos būdama Turcijā. Vispār visas dejas es cenšos tā, lai tās būtu no kaut kurienes nākušas, projektos esmu braukusi, un kaut ko esmu atvedusi no citām valstīm," stāstīja Ingūna Ludborža.
Cittautu dejas gan atšķiras, gan tām ir kas līdzīgs ar latviešu, atzina Ludborža: "Dienvidu tautām dejas ir ātrākas, nedaudz dinamiskākas nekā latviešu dejas, bet lietuviešiem, igauņiem ir līdzīgas, krieviem nedaudz ir ātrākas, bet kā kura."
Deju nodarbības notiek, pateicoties vietējās biedrības "Rogovkīši" īstenotajam Valsts kultūrkapitāla fonda projektam. Nodarbības notiek jau trešo gadu, radot atmosfēru kā savulaik "večerinkās".
"Pirmajā gadā bija 20. gadsimta vidum raksturīgie "večerinku" danči, pagājušajā gadā bija novadu dejas, šogad cittautu dejas. Sākās tas viss ar tautas muzikantu saietu. Gatavojoties tautas muzikantu saietam, par cik mēs devām nosaukumu “Večerinka O, bļaka”, sākumā tika aptaujāti vecākā gada gājuma cilvēki un viņi sniedza informāciju, kā tās ir notikušas, kādi ir bijuši danči. Un mēs sapratām, ka mēs šīs dejas nemākam, esam tikai dzirdējuši, un tā, pateicoties Ingūnas Ludboržas atsaucībai, radās ideja. Šī tradīcija turpinās trešo gadu," stāstīja projekta vadītāja Terēze Kūkoja.
Tāpat noskaņu un atmosfēru dejošanas nodarbības palīdz radīt dzīvā mūzika. Dejot dzīvās mūzikas pavadījumā ir pavisam citādāk, jo muzikants jūt dejotājus un dejotāji muzikantu.
"Es esmu tautas muzikants pilnīgi no matu galiņiem līdz papēžiem, spēlēju gadus četrdesmit. Mans pienākums mēģināt saspēlēt veco danču mūziku, lai būtu iespēja pielāgoties un atcerēties tos laikus, kad senāk dejoja, "garmošku" spēlēja vai akordeons bija akustiskie tautiskie instrumenti," teica tautas muzikante Anna Višķere.
Cittautu deju mācīšanās Rogovkā noslēgsies maijā, kopumā tās būs astoņas nodarbības.
"Patīkami, pavasara laiks, visa daba mostās, mums arī jāpakustās pēc ziemas miega kā lāčiem. Kādreiz skolā tika dejots, bet tagad cienījami gadi, nav kad dejot, sava saimniecība, bet izraujamies uz stundu vakarā," iespaidos dalījās Anna, kas atnākusi kopā ar savu meitu Māru.
Projekta ietvaros 30. aprīlī paredzēts koncerts Nautrēnu vidusskolā, kurā piedalīsies arī mazākumtautību kolektīvi un 18. maijā tradicionālais tautas muzikantu saiets Rogovkā.
