Nereti muzejos vēršas daiļamatniecības meistares ar vēlmi izzināt kāda konkrēta apvidus etnogrāfiskā apģērba nēsāšanas tradīcijas. Šādas personīgās intereses mudināta Latgales Kultūrvēstures muzejā vērsās arī Ilga Smane – Rēzeknes Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Dzīpariņš” dalībniece, kas meklēja liecības par Makašānu pusi (Vērēmu pagasts Rēzeknes novadā), lai izveidotu pati savu tērpu.
Liels bijis jaunās sievietes pārsteigums, ieraugot apvidum atbilstošu 19. gadsimta vīriešu kreklu, kurš muzeja krājumā savulaik nonācis pirkuma veidā. Tas šūts ar rokām no pašausta rupja linu auduma. Pēc saglabātības pakāpes var spriest, ka krekls ticis bieži nēsāts, vietām ir salāpīts. Visticamāk, tas piederējis kādam zemniekam.
Pēc rūpīgas orģināla izpētes nu tapis šī krekla atdarinājums, ko veikusi Ilga Smane. Viņa atzīst, ka sarežģītākais ir bijis vispār atrast kādu tā laika paraugu, jo muzejos tas esot liels retums. Informācija meklēta arī dažādos laikrakstos un žurnālos, grāmatās, interneta resursos un citos avotos, kā arī konsultējoties ar vairākiem speciālistiem. Krekla audums šoreiz piemeklēts pēc iespējas tuvāk autentiskajam.
Meistare uzsver, ka darbā ir svarīgi izmantot kvalitatīvus diegus. Veltot savu brīvo laiku, pats izšūšanas process aizņēmis aptuveni pusotru mēnesi. Sākotnēji bijis iecerēts darināt sieviešu kreklu, taču tam diemžēl līdz šim nav izdevies sameklēt pietiekami daudz izpētes materiāla. Tomēr rokdarbniece ir priecīga arī par šo rezultātu. Kā nākamo ir iecerēts darināt Mežvidu kreklu, kuram audums gan tikšot speciāli austs.
Atdarinātais 19. gadsimta vīriešu krekls Latgales Kultūrvēstures muzejā skatāms līdzās citiem TLMS “Dzīpariņš” rokdarbnieču veikumiem izstādē “Satikšanās”, kas apmeklētājiem pieejama līdz 25. maijam.
