Pieaugot interesei par tautas tērpu, aizvien biežāk tiek domāts arī par veidu kā seno tērpu elementus iekļaut ikdienas apģērbā. Tā arī biedrībai ''Mans tautastērps'' radusies ideja par radošo nometni.
"Visām mums ir savi tautas tērpi. Mēs ar tiem lepojamies, bet mēs apzināmies, ka ar tautas tērpu tādā komplektācijā kā viņš ir, ikdienā ir grūti dzīvot. Tāpēc šīs nometnes laikā mēs katra sev izveidojām jaunrades tērpu, kas attālināti atgādina tautas tērpa elementus, bet kuru mēs varam lietot daudz biežāk nekā tautas tērpu," stāsta Ginta Zaumane, biedrības ''Mans tautastērps'' valdes locekle.
Apvienojoties ar Iecavas sieviešu klubu un pieaicinot arī citus domubiedrus, radošās nometnes dalībnieki divas dienas meistaroja gan pastalas, gan krāšņas jostiņas, gan vasaras brunčus un pat arheoloģiska tipa tērpus.
"Varbūt Rīgā ikdienā pa ielu gluži nē, bet vasarā dārza svētkos noteikti. Kaut kas pievilina tam tautiskajam - acīmredzot latviskais kods, kas mūsos ir," pārdomās dalās nometnes dalībniece Inta Krastiņa.
"Tas ir pārpalikums no svārkiem un iznāks smuka tašiņa ar kabatiņu maciņam un mobilajam telefonam. Godīgi sakot visādi viņus var saukt un visādi var valkāt. Ja tautastērpu es parasti valkāju Jāņos pie ugunskura un dejojot, tad šito es varu valkāt ikdienā un vispār ļoti smuki izskatās," dalībniece Laima Kārkliņa neslēpj sajūsmu par izdošanos.
Visgrūtāk esot izgatavot pastalas, bet arī šūšanas prasmes nometnes dalībniecēm ir visai dažādas, tāpēc šāda kopā darbošanās esot būtisks atspaids.
"Šī kopība dod daudz zināšanas un arī tehnikas. Kaut vai tā tērpa piegrieztne. Es tā viena pati noteikti nevarētu izdarīt," norāda Krastiņa.
Savus senatnīgos tērpus dāmas sola ne vien itin bieži vilkt mugurā, bet arī neturēt sveci zem pūra un dalītes ar zināšanām tālāk, tādejādi ļaujot senatnīgajām notīm ienākt 21. gadsimta ikdienā aizvien vairāk.
