Radošais nemiers. Rokdarbu tērpu skatē piedalīsies meistari no visas Latvijas

“Deviņu zālīšu jaka”, no vīriešu krekliem darināti priekšauti, adīti mēteļi un vēl ļoti daudzi citi oriģināli apģērbi būs skatāmi nu jau tradicionālajā tērpu skatē “Radošais nemiers”.

Šādas skates notiek kopš 2014. gada, un to uzmanības centrā ir dažādās rokdarbu tehnikās veidoti tērpi, kuru autori ir meistari no visas Latvijas. Skatē tērpus demonstrē gan viņi paši, gan modeļi, un tas notiek zīmīgā vietā – Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās, kur kādreiz atradās uzņēmums “Rīgas Modes”.

Šī gada pasākums notiks 22. un 23. novembrī, un kā allaž tā būs lieliska iespēja vienuviet ieraudzīt pašus labākos Latvijas rokdarbnieku veikumus.

Linda Rubene, Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte, iepazīstina ar ļoti košu, dzīvespriecīgu jaku – Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” vadītājas Ilmas Rubenes  darbu: “Tā ir adīta jaka sarkanā krāsā ar rakstiem, un raksti ir ņemti no Alsungas zeķēm.”

“Darbs īpašs ar to, ka zeķu vai cimdu rakstu var izmantot arī citu apģērbu darināšanā, šajā gadījumā tā ir jaka, ko autore pati darinājusi,” skaidro Linda Rubene.

Jaka ir piemērs, kā radoši kombinēt lietas, seno apvienot ar jauno, un tas atspoguļojas visos skates tērpos.

Tos veidojot, meistari var justies daudz brīvāki un atraisītāki, nekā darinot tautastērpus, bet arī tie ir ļoti filigrāni un smalki izstrādāti, liekot lietā visas tautas lietišķās mākslas amata prasmes.

“Viens ir tas, ka mēs saglabājam caur tradicionālajām lietām šīs tautas lietišķās mākslas amata prasmes, bet otrs ir tas, ka mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un arī visiem meistariem gribas reizēm palikt trakiem un dulliem un izpausties radoši. Ja tautastērpa darināšanai ir savs stingrs kanons, tad kaut vai šī “zeķu” jaka ļauj pieiet daudz radošāk,” uzsver Rubene.

Piemēram, skatē tiks parādīta “deviņu zālīšu jaka”, adīta no dzijām, ko pati autore krāsojusi dažādos Latvijas augos.

Būs arī ļoti stilīgie un šobrīd aktuālie ar rokām adītie mēteļi – dažādu fasonu un krāsu. Kā arī pavisam trakas lietas, kā saka Linda Rubene, piemēram, tērps, kurā atklājas nesena ceļojuma piezīmes pa Uzbekistānu. Latviskā stilistika tajā apvienota ar uzbeku audumiem un irāņu rotaslietām, bet tērpu papildinošā somiņa izveidota no uzbeku cepurītēm.

Interesanti, ka šogad vieni no skatei pieteiktajiem populārākajiem apģērbiem bijuši priekšauti. Darināti, piemēram, no lietoto apģērbu veikalā pirktiem vīriešu krekliem vai vēl daudz neparastāk –

siltie priekšauti, kas darināti no kādreizējā Līgatnes papīrfabrikā atrastiem materiāliem.

Linda Rubene stāsta: “Priekšauti taisīti no savulaik Līgatnes papīrfabrikā izmantotām segām, kas atradās apdrukas ruļļiem apkārt, un tad no šī saveltā voiloka ir izveidoti siltie priekšauti, kas piemēroti darbam ārā – ar kabatām, arī zālīšu vācēju priekšauti.”

Tērpus veidojuši meistari vai studiju dalībnieki no visas Latvijas, tos izvērtējusi žūrija, un jau tradicionāli tērpi tiek parādīti nevis izstādē, bet gan īpašā skatē, sauktā par “Radošo nemieru”, jo šiem tērpiem nepiestāv statiskums.

Skatē tērpus visbiežāk arī demonstrē paši autori vai dažkārt arī modeļi. Skates režisore jau ilgus gadus ir Zanda Krancmane, kura uzsver, ka šis pasākums allaž izceļas ar īpašu pozitīvismu.

Linda Rubene un skates režisore Zanda Krancmane.

“Parasti ir pierasts cilvēkiem, kad nosauc vārdu “modes skate”, tad visi automātiskie iedomājas garas, slaidas meitenes, turp un atpakaļ aizies, visas daudz maz vienādas, neviena nesmaida – tāds tas parastais priekšstats ir,”

stāsta Zanda Krancmane. “Bet šajā skatē – radošais nemiers ir gan tērpos, gan cilvēkos. Ar domu, ka šie cilvēki ir tikpat dažādi kā viņu apģērbi. Ir pavisam jaunas meitenes, ir kundzītes krietni gados. Un šiem visiem cilvēkiem ir pietiekoši daudz tā radošā, lai viņš varētu ne tikai tērpu uztaisīt, bet arī noiet, “iznest”, to visu izdarīt pietiekami interesanti.”

Skati šogad aizsāks mēteļu un šaļļu kolekcijas, sekos adīti džemperi, rudenīgi tamborējumi un vēl citu tērpu kolekcijas, bet skate noslēgsies nevis ar kāzu kleitām, kā ierasts skatēs, bet peldmēteļiem.

Skates norises vieta – Rīgas Centrālās bibliotēkas telpas nav izvēlētas nejauši – tieši tur kādreiz darbojās slavenā šūšanas un trikotāžas izstrādājumu ražošanas apvienība “Rīgas Modes”. Skates norises vieta ir īpaša arī no kultūrvēsturiskā viedokļa, jo telpās ir saglabāts savdabīgs, ēkas celšanas gados tapis griestu noformējums un apgaismes ķermeņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti