Panorāma

Reportāža no Donbasa: Vai Krievija iebruks Ukrainā?

Panorāma

Cigarešu kontrabandas ceļi tagad – dzelzceļš un Daugava

Puzuru veidošana – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība

Puzuru veidošana – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība; ciemos pie puzuru meistares Ausmas Spalviņas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Visa lielā pasaule mazā veidojumā – tāda ir salmu puzura simboliskā nozīme. Puzuru veidošanas māksla Jelgavā tikko iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas tāpēc, ka tieši Jelgavā dzīvo un strādā viena no zināmākajām Latvijas puzuru veidotājām – Ausma Spalviņa. Kopā ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 9.klases skolēniem puzuru meistarklasē klāt bija arī Latvijas Televīzija. 

Ausmai Spalviņai pirmssvētku laiks ir īpaši spraigs. Meistarklasēs, skolu un darba kolektīvu darbnīcās paiet gandrīz viss decembris. Puzuri pēdējos gados atgūst savu vienkāršo, bet izsmalcināto nozīmi svētku noformējumā. 

Ausmas kundze īsti neatceras, kad izveidojusi savu pirmo puzuri. Iespējams, skolas laikā, pēckara Latvijā, kad tas bija gandrīz vienīgais izgreznojums, ko varēja uztaisīt mājās. Puzuris ir pasaules modelis, saka meistare. 

"Šeit ir 12 mēneši, četri gadalaiki," rāda un stāsta puzuru veidošanas meistare. "Mēs dzīvojam tai platākajā vietā, mēs esam sazemējušies un ņemam zināšanas no debesīm, ir visi astoņi godi, četri ziemas godi un četri vasaras godi, visu mēs nolasām vienā puzurā." 

Šī gada sākumā Ausmas kundzes komandas meitenes, Jelgavas pašvaldības iestādes “Kultūra” darbinieces uzrakstīja projektu Nacionālās kultūras centram ar ieteikumu puzuru veidošanas mākslu Jelgavā iekļaut Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 

"Puzuris ir sens salmu rotājums, tas ir jau pazīstams daudzās paaudzēs, un es nesaprotu, kāpēc tas līdz šim nevienam nebija ienācis prātā, varbūt tāpēc, ka tā liekas tāda pašsaprotama lieta – puzuris," saka Evelīna Bučele, viena no projekta iesniedzējām.

"Ausma ir apbrīnojama, ļoti enerģiska un dzīvespriecīga un tas, kā viņa stāsta par puzuriem, manuprāt, pat cilvēkiem, kam puzuri vai tautas daiļamatu māksla neinteresē, spēj ieskaitīties un ieraudzīt tos citādāk, jo puzurus jau ir redzējuši daudzi, daudzi ir gājuši garām, bet ne visi zina to simbolisko nozīmi," uzsver Jana Bahmane.

Jau daudzus gadus materiālu puzuru veidošanai Ausmas kundze vāc pati. Zeltainos kviešus, pelēkākos rudzus, trauslās auzas, pat zaļās kosas un ikdienišķās smilgas ir izmantojamas mazā brīnuma veidošanai. 

"Tā ir tāda spēlēšanās, tu izej dabā, tas viss tāds apvienojams, kopā veido veselumu. Kad esi materiālu sagatavojis, izspēlējies, tad tu taisi puzuri, uz godiem vai uz svētkiem vai uz nodarbībām," stāsta Ausma Spalviņa.

Lielākais Ausmas Spalviņas veidotais puzuris svēris 15 kilogramus. Bet pat nepieredzējušiem pirkstiem tas nav nekas īpaši sarežģīts, atzīst pieredzējusī meistare. 

"Puzuri var izveidot ikviens cilvēks trīs minūtēs. Ja materiāls ir gatavs, tas prasa trīs minūtes, un tas ir tik ļoti aizrautīgi, tā ka, ja pirmo reizi taisīsi, tad tā sajūta, ka savām rokām var uztaisīt brīnumu un tad vēl izrotāt – tas ir tāds, nu, pašam atklājums un brīnums, ka tas ir tik vienkārši," skaidro puzuru meistare.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti