Deviņpadsmitā gadsimta beigas ir laiks, kad Rīgā strauji auga rūpniecība un tirdzniecība, mainot ne vien pilsētas seju, bet arī rīdzinieku ikdienas paradumus.
Kādi jauni sadzīves priekšmeti un izklaides ienāca pilsētnieku dzīvē gadsimtu mijā, stāsta jauna izstāde Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Tajā redzams gan mūzikas automātu pionieris – polifons, gan tējas tase kungiem ar īpašu ūsu aizsargu.
Pirmais uzmanību izstādē piesaista polifons – sienasskapja izmēra mūzikas spēlēšanas ierīce no 19.gadsimta beigām, kuru pirms izstādes atklāšanas vēl pielabo restaurators Dainis Andersons.
“Šī ir tāda mehāniskā ierīce, ko kādreiz spēlēja krogos. Tajā ir metāla disks, uz kura ir atbilstoša melodija,” rāda restaurators un ieslēdz polifonu, kas uz perforētās metāla plates dzidri sāk spēlēt kādu gadsimtu mijā populāru meldiņu.
Uz šādas nots sākas mūsu ekskursija pa izstādi “Lietots Rīgā” ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā Ilonu Celmiņu.
“Polifoni ir dažādi – ir gan tādi, ko lietoja mājās, gan milzīgi lieli, kas savā ziņā ir pirmie mūzikas automāti. Tie stāvēja publiskās vietās – krogā, stacijā. Sānos ir atvere monētai, kuru iemetot, polifons sāka skanēt,” stāsta Celmiņa.
Polifons ir tikai viens no daudziem tehnoloģiju jaunumiem, kas līdz ar rūpniecības vadīto ekonomikas uzplaukumu ienāca pilsētnieku, arī rīdzinieku, sadzīvē 19.gadsimta otrajā pusē.
“Tie ienāk gan virtuvē, gan viesistabā, dzīvesveidā, higiēnā, rūpēs par veselību. Ar saviem krājuma priekšmetiem mēs cenšamies parādīt visu to spektru, ko vien varam,” ir pārliecināta Celmiņa.
Vēsturiskos plakātos un bukletos redzams, kā uzvaras gājienu sāk košas reklāmas ar aizvien jauno fabriku produkciju.
Izstādē aplūkojama vitrīna, kas veltīta Rīgas lielākajam rūpniecības uzņēmumam “Provodņik”. Tā izveidota, lai parādītu, cik dažāda bija šīs rūpnīcas produkcija – sākot ar riepām un gumijas apaviem un beidzot ar linoleju un ķirurģiskajiem instrumentiem.
Turpat līdzās – vitrīna ar 20.gadsimta sākuma Rīgas alus rūpnīcu greznajām pudelēm, kas darinātas ne vien no stikla, bet pat no porcelāna.
“Interesanti, ka tās ir Valdšleshena alus darītavas pudeles, bet tās ražotas tepat, Rīgā, Jesena porcelāna fabrikā 1900.gadā,” atzīmē Celmiņa.
Izstādes autori izcēluši arī dzīvesveida jaunumus, ko rīdzinieki labprāt baudīja, pateicoties jauno tehnoloģiju dāvātajam brīvajam laikam. Dāmu un kungu skaistumkopšanas produkti, sākot ar krēmu tūbiņām un beidzot ar ūsu knaģiem; modes žurnāli, spēles un arī sports kā brīvā laika izklaide –piemēram, interesants sievietes slidošanas tērps, kas izskatās gandrīz pēc izejamā tērpa. Arī slidu zābaciņi, ar papēdīšiem. Un klāt arī slidas.
Izstādes turpinājumā Ilona Celmiņa ved pie brūna koka skapīša, kas ir viena no 19.gadsimta beigu jaunajām tehnoloģijām virtuvē.
“Mēs ilgi domājām, kā to pareizāk nosaukt, jo tas nav ledusskapis. Tas ir ledus skapis – skapis, kurā ievietoja ledu produktu saglabāšanai. Redziet, Fuhsberga ledus skapju un ledus fabrika. Viņi ražoja arī ledu, lai varētu to piegādāt šiem skapjiem,” stāsta Celmiņa.
Bet, ja gribat redzēt, cik tālu varēja sniegties 19. un 20.gadsimta mijas rūpnieku aizrautība ar dekoratīvā un praktiskā savienošanu, izstādē meklējiet tējas tasi kungiem ar iebūvētu porcelāna ūsu sargu.
