Ciblas novada teritorijā savulaik bijuši vairāki vēsturiskie igauņu apdzīvoti ciemi. Pastāv trīs versijas par to, kā igauņi nonākuši mūsu pusē. Pirmais – karalis Kārlis Igaunijā nāca ar luterticību, tāpēc igauņi-katoļi pārcēlās uz Latvijas daļu, kur valdošā bija katoļticība. Otrais – muižkungi veselus dzimtļaužu ciemos ir paspēlējuši kārtīs vai iemainījuši pret kādu mantu. Trešais – Latgalē trūka katoļu garīdznieku, aicināja no Dienvidigaunijas dominikāņu mūkus, kas izveidoja centru Pasienē un darbojās plašā apkaimē, tiem līdzi pārcēlās ģimenes no Igaunijas, jo te bija daudz brīvas zemes.
Vēl 20. gadsimtā Ludzas rajonā bija cilvēki, kuri zināja savu senču – lutsu valodu, tomēr lielākā daļa no Igaunijas ieceļojušo gadsimtu gaitā bija asimilējušies – cara laikā bērni mācījās tikai krievu valodā, vēlāk bija mēģinājumi dibināt igauņu skolas, Ulmaņlaikā pieauga prasības pēc vienotas latviešu literārās valodas. Cik bija iespējams, igauņu valoda saglabājās mājās, tomēr igauņi asimilējās arvien vairāk.
Strādājot pie kompaktdiska, folkloras kopa “Ilža” ir konsultējusies ar Igaunijas folkloristiem un valodniekiem par tekstu saturu un izrunu. Konstatēts, ka mūsdienu igauņi nesaprot lielāko daļu teksta, ko dziedājuši teicēji Ludzas apkaimē un kas pierakstīts folkloras ekspedīcijās.
“Ilža” darbu pie Ludzas igauņu dziesmu diska sāka ar Emiļa Melngaiļa sakrātajiem dziesmu pierakstiem. Pētot tālāk, atrasti dziesmu ieraksti Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā un Tartu Universitātes Igaunijas dialektu un radniecīgo valodu digitālajā arhīvā, kā arī grāmata ar tajā publicētām Ludzas igauņu dziesmām un citām folkloras bagātībām.
“Ilžas” dalībniece Vita Ruduša saka tā: “Uz jautājumu, kāpēc mums tas jādara, sakām – tas ir mūsu pienākums! „Ilžā” dzied Ludzas igauņu pēcteči: Aija Andersone, viņas brāļa un māsas dēli. Man ir aizdomas, ka arī mana vecāmāte ir cēlusies no igauņiem, jo viņas uzvārds bija Ulase. Saglabāt nākotnei senču valodu ir mūsu pienākums!”
Kompaktdiskā ir iekļauta “Ilžas” izveidota Ludzas igauņu dziesmu programma, kā arī vairāki teicēju ieraksti no Tartu Universitātes igauņu dialektu un radniecīgo valodu arhīva. Diska grāmatiņā ir iekļauti folkloras pētnieku Dr.Phil. Ulda Baloža un Dr.Phil. Karla Pajusalu zinātniskie teksti par Ludzas igauņiem.
