LNKC norāda, ka Ogres Tautas teātris savu pārliecinošo sniegumu pēdējos gados vairākkārt spilgti apliecinājis Latvijas amatierteātru iestudējumu skatēs. Teātra iestudētā Henrika Ibsena luga “Bernika projekts” tika atzīta par “Gada izrādi 2015”, teātra režisors Jānis Kaijaks ieguva Gada režisora titulu, bet Guntars Arājs — Diplomu par spilgtu aktiera darbu. “Gada izrāde 2016” — iestudējums “Cik svarīgi būt nopietnam” (Oskars Vailds), Gada režisora tituls piešķirts J. Kaijakam, Diploms par spilgtu aktiera darbu — Ernestam Greizim un Guntim Kolbergam. Amatierteātru skatē 2017. gadā teātris saņēma Diplomu par bērnu akierdarbu izrādē “Matilde” (Roalds Dāls). Skatē “Gada izrāde 2018” atkal par labāko tika atzīts Ogres Tautas teātra iestudējums — Antona Čehova luga “Ivanovs”, Gada režisora tituls piešķirts Jānim Kaijakam, kā Gada aktrise un Gada aktieris novērtēti Margarita Lutere un Andris Krauja.
“Ogres Tautas teātris ir labā nozīmē amatieri, kuri veiksmīgi pielieto skatuves izteiksmes līdzekļus un pats galvenais — noturīgi,” saka LNKC amatierteātru nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Jānis Siliņš. Viņš arī atzīmē, ka teātra zinātniece Līvija Akurātere nešķiroja profesionāļus un amatierus, bet skatījās, ko teātris varētu dot skatītājam.
"Amatierteātru darbība pēdējos 10 gados man ir kļuvusi ļoti nozīmīga. Un šī balva patiešām, es viņu uzskatu par ārkārtīgi nozīmīgu. Vispirms personīgi tas nozīmē, ka mākslinieciskā programma, kādu es biju izvēlējies, kādu es esmu šos gadus darījis, viņa ir rezultējusies, tam ir jēga, bijusi, ko es esmu darījis, tas man personiski," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst Ogres Tautas teātra režisors un vadītājs Jānis Kaijaks. "Tad man milzīgs prieks un lepnums par savu kolektīvu, kurš, man liekas, pašreiz ir tādā ļoti augstā savu spēju punktā."
"Man ir ļoti svarīga arī liekās, ka šī balva ir Līvijas Akurāteres vārdā. Vienmēr ir bijusi mazliet tāda konfliktēšana starp profesionāļiem un amatieriem, profesionāļi vienmēr skatījušies mazlietiņ uz to skeptiski, ironiski, dažnedažādi. Un Līvija Akuratere bija tas brīnišķīgais cilvēks, kas mīlēja teātri vispār. Viņa nešķiroja, viņa mīlēja tos, kas ar teātri no sirds nodarbojas, un tas ir it kā, man liekas, tāds milzīgs, kaut kāds tāds kā izlīdzinājums šajā lietā. Un kaut kas ļoti nozīmīga," vērtē Kaijaks.
Līvijas Akurāteres balvai tika pieteikti četri pretendenti: Ausekļa Limbažu teātris, Staiceles amatierteātris “Fabrika”, Jūrmalas teātris un Ogres Tautas teātris. Pretendentus izvērtēja Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, LNKC amatierteātru nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājs J. Siliņš, teātra zinātniece un kritiķe, portāla “Kroders.lv” galvenā redaktore, LNKC amatierteātru nozares konsultatīvās padomes locekle Ieva Rodiņa un LNKC amatierteātru eksperte Dace Vilne.
"Es biju viena varbūt no tām, kas noteikti atbalstīja un ierosināja, jo nozares padomē mēs bijām gan vairāki, mums likās, ka tiešām, ka tas ir jādara. Viennozīmīgi amatierteātra vidē Līvija Akurātere bija ļoti svarīga. Vispirmām kārtām režisoriem, man liekas, es nezinu, nu vismaz manas paaudzes režisoru nevienu, kurš nebūtu pie Līvijas mācījies vai saņēmis kādu konsultāciju, padomu, ieteikumu, rosinājumu. Un man liekas, ka ārkārtīgi liels amatierteātru aktieru pulks ir tāds, ar kuriem Līvija runājās, nu viņus iedvesmoja, iedrošināja, protams, arī viņa bija klāt ļoti daudzos festivālos. Šinī reizē, kad Līvijas vairs nav, mēs tikai sākam saprast, ko viņa mums nozīmēja. Tāpēc tas bija ļoti svarīgi mums šo balvu izveidot," norāda amatierteātru salidojuma mākslinieciskā vadītāja Cēsu teātra režisore Edīte Siļķēna.
Runājot par amatierteātriem Siļķēna atzīst, ka tā ir ārkārtīgi kolorīta publika.
"Salidojumā satiekas visi cilvēki, kam teātra spēlēšana ir hobijs, brīvā laika pavadīšana un satiekas tādi, kas spēlē mazos pagasta teātrīšos, ļoti lokālā vidē un vietā un lokāli strādā. Satiekas lielo pilsētu amatierteātri, kuri gandrīz neatšķiras no profesionāļiem. Līdz ar to tā ir ļoti krāsaina un kolorīta publika, kas vienā brīdī saprot, ka viņi kaut kādā mērā kaut kādā stīga ir vienoti," skaidro Siļķēna.
Jau vēstīts, ka Līvijas Akurāteres apbalvojums nodibināts 2019. gadā ar mērķi godināt amatierteātrus par izciliem sasniegumiem amatiermākslā un būtisku ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā. Turpmāk apbalvojums amatierteātru nozarē tiks piešķirts reizi piecos gados. Balvas laureāts saņem Goda diplomu un naudas prēmiju. Balvas fonds – 1300 eiro.
"Līvijas Akurāteres izglītība, ir aktrise. Viņa 1950. gadā beidza aktieru kursu. Pie Smiļģa trīs gadus inscenējumus redzējusi tajā kritiskajā laikā līdz 1953. gadam, kad pret Smiļģi bija viss kas vērsts. Tālāk Zinātņu akadēmija un grāmatas par aktieriem, un pieķeršanās jauniem cilvēkiem, vienmēr jaunajiem cilvēkiem," stāsta Jānis Siliņš. "Pārsteidzoši tas, ka jaunie cilvēki arī lipa pie viņas klāt, nebija tā, ka viņa ķēra aiz rokas, viņi paši pie viņas lipa, un tā enerģija tur burtiski kūsāja."
