Mākslinieks ar pūru asociē pašu valsti, ko esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm, un visu, ko darām šodien, uzskata par šī pūra papildinājumu.
“Mūsu valstij ir 100 gadi, un mēs viņu esam saņēmuši pūrā, un mums vajadzētu arī vēl pēc 100 gadiem saglabāt šo pūru un nodot nākamajām paaudzēm,” uzskata Kaspars Auza. “Bieži vien, redzot lādi vai iedomājoties, kāda tā varētu būt, tas viss sarosās. Es lādi nekopēju pēc latvju rakstiem, jo mēs paši pēc 100 gadiem būsim vēsture, un šīs lādes arī.”
Tāpēc arī izstādes centrā liktā sarkanā lāde rotāta trejdeviņiem kalēja kaltiem zalkšiem, kas latviešu folklorā simbolizē gudrību. Un virs tās mākslinieces Aijas Tobes zemes mātes atainojums.
No savas kalēja saimniecības Vidrižos Kaspars Auza uz Rīgu atvedis astoņas paša restaurētas un apkaltas lādes. Gan pūra, gan savulaik internātos dzīvojušu skolēnu lādes ēdienam un skolas piederumiem, kā arī aiz divām atslēgām slēgtās naudas glabātavas.
Daļa eksponātu pirkti antikvariātos, citi izglābti no sārta.
“Lauka malā var redzēt – cilvēki izgriezuši ābeļu zarus un pa virsu uzmesta lāde ar domu, ka to visu tūlīt nodedzinās. Ļoti daudzas lādes ir sen aizceļojušas uz Beļģiju, Vāciju, uz krogiem. Tāpat kā vecie skapji ir ļoti maz saglabājušies, un katrai lādei ir sava vēsture,” stāsta kalējs.
Mencendorfa namu šobrīd rotā 18. gadsimta pirmās puses lādes. Starp tām arī otētās jeb apgleznotās. Visgreznākās lādes bijušas pie bagātajiem kurzemniekiem. Metāla kalumi visbiežāk tomēr plāni metāla dārdzības dēļ.
Kaspara Auzas lāžu kolekcija ar mākslinieka oriģinālajiem apkalumiem Mencendorfa namā būs skatāma līdz 1. septembrim.
