Latgalē maija dziedājumu tradīcija atjaunojas līdz ar kovida mazināšanos

Krucifiksi ir neatņemama Latgales ainavas sastāvdaļa, tāpat kā maija dziedājumi pie tiem, kas saglabājušies cauri gadsimtiem līdz mūsdienām. Maija dziedājumi ir katoliskās Latgales tradīcija, kad pavasara novakarē pie ceļmalu, ciemu vai baznīcu dārzu krucifiksiem pulcējas ticīgie, lai kopīgu lūgtos.

Latgales tradīcija – maija dziedājumi pie krucifiksiem
00:00 / 04:09
Lejuplādēt

Rēzeknes novada Pleikšņu ciema krucifikss. Pamazām viens pēc otra sanāk vietējie iedzīvotāji. Pie krusta tiek saliktas puķes, un no blakus esošās mājas tiek atnesti soli un krēsli, lai būtu uz kā sēdēt.

Maija dziedājumi notiek kopā ar Ozolaines folkloras kopas „Zeiļa” dziedātājām, kuras jau vairāku gadu garumā maijā pie pagasta krucifiksiem kopā ar vietējiem iedzīvotājiem lūdzas, tā palīdzot saglabāt dziedājumu tradīciju.

Folkloras kopas vadītāja Ināra Blinova stāsta, ka pēc maija dziedājumiem ir īpaša sajūta: „Jo sirds atplaukst kā zieds pēc Rožukroņa skaitījumiem un dziedājumiem, un liekas, ka esi izdarījis ko ļoti, ļoti labu ne tikai pagastam, bet visai pasaulei, jo lūgumu un lūgšanu Dievmātei nekad nevar būt par daudz.”

Lai gan laikapstākļi vēsi un ik pa laikam smidzina lietus, atnākušos tas nebiedēja. Pie krusta maija dziedājumos sanākuši aptuveni 15 cilvēku.

„Jaunavas Marijas svētku mēnesis, baznīcā lūdzas, tāpat arī mēs, mums tāda tradīcija,” saka Antonija Spruženika. „Kā katoļi lūdzamies gan svētdienās, gan mājās, nākam dziedam tādās svētās vietiņās.”

Arī pārējiem atnākušajiem ticība ir svarīga.

Matilde Ušacka katru rītu dodas uz baznīcu. Lūgšanas palīdz un stiprina: “Vajag lūgties, vajag ticēt Dieviņam, tas ir pats galvenais. – Ir vieglāk dzīvot ar ticību? – Protams, tur runas nav, ja netic Dievam, kāda tā dzīve ir! Dieviņš ir, viņš palīdz vienmēr, ja kaut kas notiek, viņš tiešām palīdz. Tikai jālūdzas ir!”

Pleikšņu ciema krustu pirms septiņiem gadiem izgatavoja brāļi Jānis un Anatolijs Driksnas. Anatolijs stāsta, ka krusts ir par godu savai 60 gadu jubilejai un abu vecākiem. Jānim gan bijušās šaubas, vai pie tā kāds dosies. Tomēr bažas nav attaisnojušās. Vien kovida laikā kopīgās tikšanās pārtūkušas, taču tagad tiek atjaunotas. Un par to brāļiem ir prieks.

„Kaut kā vieglāk kļūst ap dūšu, un iespēja satikties ar vienaudžiem, jo, kad mēs tiekamies, uz bērēm tikai. Taču tā mēs vēl pie krucifiksa satiekamies. Sevišķi, kad labs laiks, ļoti patīkami.”

Maija dziedājumos tiek vilktas arī „značkas” jeb zīmītes, kas ir uz lapiņām rakstīti uzdevumi nākamajai dienai, nedēļai vai mēnesim. Kad zīmīte izvilkta, tiek nolasīts pārējiem, kāds ir uzdevums – vai jāskaita lūgšanas, vai jāveic kāds noteikts darbs. Arī šī tradīcija citviet tiek turpināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt