Šogad maija dziedājumi pie Rēzeknes novada Bumbišku krucifiksa notiek pacilātākā gaisotnē nekā citās reizēs. Šis ir krucifiksa jubilejas jeb 30. gads, kad vietējie iedzīvotāji maijā ik dienu nāk vienoties kopīgās lūgšanās un dziedāt dziesmas, kas veltītas Jaunavai Marijai.
“Katram no mums ir šis krusts – aizejot no mājām, atnākot uz mājām, vienmēr ir caur krustu. Mēs laikam esam vienīgie, kas iet te katru maija dienu,” pastāstīja Bumbišku ciema iedzīvotāja Natālija Ugaine.
Maija dziedājumi ir sena katoļticīgo tradīcija, kas galvenokārt tiek kopta Latgalē. Tiek uzskatīts, ka tā radusies 19. gs. kā Jaunavas Marijas godināšanas rituāls.
“Senākajos laikos maija dziedājumi izveidojās pie ceļmalu krustiem tad, kad nebija iespējas varbūt katru reizi aizbraukt uz baznīcu, kas atradās nedaudz tālāk,” pastāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma padomes locekle Angelika Juško-Štekele.
Kaut arī maija dziedājumi Latgalē joprojām ir dzīva un neatņemama tradīcija, tomēr ar katru gadu dziedātāju pulciņi pie krucifiksiem sarūk. Lai šī tradīcija neizzustu pavisam, kopš 2019. gada nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem Dagdas novada Andrupenes un Šķaunes pagastos, bet kopš 2020. gada – maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē.
“Šobrīd šis risks ir vēl lielāks, jo tradīciju apdraud ne tikai jaunatnes trūkums, bet apdraud arī ļoti straujā depopulācija mūsu ciemos,” skaidroja Juško-Štekele.
Lai arī maija dziedājumu tradīcijai ir pievērsta pētnieku vērība, liela nozīme tās saglabāšanai ir ģimenēm. Rēzekniete Madara Broliša dziedāt pie krucifiksa devās jau agrā bērnībā līdzi savai vecmāmiņai, tagad māca to arī saviem bērniem. “Bērns jau redz to piemēru no vecākiem – ko vecāks darīs, to vēlāk arī bērniņš. Viņš jau ņem to piemēru no vecākiem. Cerēsim, ka jaunie arī ies un dziedās, un neaizmirsīs,” sacīja Madara.
“Mēs paši esam vainīgi, ka neņemam līdzi mazbērnus. Mums ir jābūt uzstājīgākiem,” norādīja folkloras kopas “Zeiļa” dalībniece Ināra Blinova.
Pašlaik Ziemeļlatgalē dokumentēti vairāk nekā 120 krucifiksi, bet dziedājumi noris vien pie puses no tiem. Tāpat ir pieteikti 209 meistari, kuri aktīvi piekopj maija dziedājumu tradīciju un gatavi to nodot arī tālāk.
