Muzicējot Jūrmalas mūzikas vidusskolas koklētājām, apkārtējie sastinguši klausījās. Ansamblis ir daudz lielāks, bet šoreiz uz Rīgu ar skolotāju atbraukušas tikai Rūta un Viktorija - abas spēlē jau vairākus gadus. Viktorija to pārņēmusi no savas mammas, kas arī ir koklētāja.
Ansambļa vadītāja Kristīna Olaja stāsta, ka kokles skaņās ir kaut kas maģiski vibrējošs, kas saviļņo līdz sirds dziļumiem.
Tikmēr Vidzemes sētu jau aizņēmušas koklētājas no Madonas. Kultūras nama ansamblis “Rasa”ir viens no vecākajiem Latvijā. Tā vadītāja Inese Ābola, nedaudz apmulst, jautāta, cik ilgi pati spēlē kokli. "Nu ļoti sen," viņa smejas.
Arī kopā ar viņu atbraukušās jaunās koklētājas stāsta, ka ar tautas instrumentu kopā ir jau no otrās vai trešās klases. Visām patīk kā tas skan un arī mēģinājumos ir jautri.
Brīvdabas muzejā sestdien vairāk gan skan tautas mūzika. Kopā ar putnu skaņām un dažām lietus lāsēm aizvadīti vasaras saulgrieži – Pēterdiena. Ja pa Jāņiem bija noskatītas līgavas, tad pa Pēteriem brauca precībās.
