Gluži tāpat kā maināmies mēs, tā arī mainās mistiskās būtnes. Cauri gadu simteņiem viens no pretrunīgākajiem tēliem mūsu mitoloģijā ir velns, kurš dara gan labas, gan sliktas lietas.
"Velns ir ļoti sarežģīts tēls latviešu folklorā ar lieliem kristietības uzslāņojumiem. Jautājums ir, kurā brīdī mēs runājam par kristīgo velnu un kurā brīdī mēs runājam par tonisko dievību, kas palīdz Dievam radīt pasauli," saka latviešu folkloras pētnieks Ingus Barovskis.
Latviešu literatūrzinātniece Janīna Kursīte zina teikt, ka arī citviet velns ir zemes dievība un gādā par auglību, un ir naudas un bagātības devējs. "Bet iegūt naudu un bagātību, tas ir risks," vērtēja Kursīte.
Bet Saulgrieži un Jāņi ir tā reize, kad kopā satiekas gaišie un tumšie spēki, un, kas zina – meklējot papardes ziedu, var satikt to, ko nemaz negaidīja.
"Jāņos varam redzēt velnu, ja protam pareizi rīkoties, zinām, kas jādara, lai redzētu velnu. Mēs varam izperēt pūķi, kas mums nesīs mantu, labumus. Tas gan ir diezgan sarežģīti. Tad Jāņu naktī ir jāņem vistas olas, jāliek padusē un jātur līdz nākamajiem Jāņiem," ticējumu min Barovskis.
Kursīte atzīmē, ka nav tumsas bez gaismas un otrādi – nav gaismas bez tumsas. Jāņos gan vairāk tiekot akcentētas gaismas dievības, bet nav apietas arī tumsas dievības. "Tas ir viens īss, bet bīstams brīdis, kad tumsa pieskaras, pirms saule lec."
Barovskis stāsta – pret tumsas spēkiem var aizsargāties. "Dadži jāliek, jo raganas mēdz sadurties. Lauku pētījumos, ekspedīcijās braucot, vēl arī šobrīd cilvēki veic šos aizsardzības rituālus. Kāpēc mēs arī izgreznojam sētas, pagalmus, mājas uz Jāņiem?
Tā ir praktiski tā pati aizsardzība ar pīlādžiem, Jāņu zālēm, kas atvaira tajā brīdī šo divu pasaules daļu sadursmi, aizsargā mājiniekus," norāda folkloras pētnieks.
Un, ja Jāņu naktī jums izdodas atrast papardes ziedu, tad, ejot projām, nekādā gadījumā nedrīkst skatīties atpakaļ, pretējā gadījumā mošķi laimi aizbaidīs.
Materiāls LSM.lv pirmo reizi publicēts 2017. gada 23. jūnijā.