Kultūras rondo

"Lielajā dzintarā" pirmatskaņos Imanta Kalniņa operu "Matīss, kausu bajārs"

Kultūras rondo

Radioteātri skanēt sāk cikls "Teātra garša": sarunājas vecmeistari un jaunie aktieri

Ar kultūras mantojumu un dzīvajām tradīcijām Rucava ir interesanta arī mūsdienu cilvēkam

Ja pašas nedarīsim, tad arī viss beigsies. Rucavas sievas tur godā tradīcijas un tautastērpus

Nav kauns no vārda "Rucavas sieva" – tā droši var teikt par aktīvākajām rucavniecēm, kuras kopj senās tradīcijas, prot adīt, izšūt un gatavot tradicionālos Rucavas puses ēdienus. Ar bagāto un savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām Rucava ir interesanta arī mūsdienu cilvēkam, ne velti te viesojas ļaudis arī no citām zemēm. 

Rucavas "Zvanītājos" tiekos ar sievām, kuras aktīvi kopj šīs puses tradīcijas. Arī namam bagāta vēsture. Tas celts 19. gadsimta beigās. Kaut arī ēka ieguvusi jaunu ārējo veidolu – tā ir apšūta un nokrāsota, uzlikts šindeļu jumts –, saimes istaba saglabāta senajā izskatā, ar tam laikam raksturīgo iedzīvi – saimes galdu, skapi, šūpuli, dažādiem saimniecībā izmantotiem priekšmetiem. Te arī apskatāmi tautastērpi, cimdi, zeķes un citi meistaru darinājumi.

Rucavas tradīciju nams "Zvanītāji"

Kā zina teikt Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare, "Zvanītājos" darbojas četras sabiedriskas organizācijas – Rucavas tradīciju klubs, Rucavas amatniecības kopa, Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija un Rucavas sievas – tradīciju kopa. 

Rucavas sievu pirmais saiets noturēts zīmīgā datumā – 11.11.2011., Lāčplēša dienā. "Tad spriedām – ja mēs pašas nedarīsim, ja mēs šīs tradīcijas neturpināsim, tad arī viss beigsies," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidro Aigare. "Priekšgalā [ir] Māra Tapiņa, viņa pārzina visu sievu kustību. Tā ir nereģistrēta organizācija, un tai nav strikti biedri.

Savā pulkā vienkārši uzņemtas tās, kas apzinās sevi kā rucavnieces, kurām nav kauns no vārda – es esmu Rucavas sieva. Tās ir aktīvās sievas un, protams, arī mūsu meistares.

Vecākā paaudze ļoti maz nāk uz nodarbībām, bet mēs viņas pieaicinām tad, kad kaut kas ir jāmācās no viņām." 

Īstākā Rucavas "Zvanītāju" modele – tā tieku iepazīstināta ar Skaidrīti Zemi, kurai mugurā Rucavas goda tērps (pilns komplekts) un kura jau no kluba pirmajām dienām piedalās aktivitātēs: "Tad, kad es zinu, ka man būs jāiet, jāpiedalās, man no tā brīža mugura iztaisnojas un vairs nekas nesāp. Es priecīga jūtos, ka mani uzaicina, ka es esmu kādam interesanta un mani grib redzēt. Tad man ir liels prieks ģērbties, vākt saktiņas, kniepķenus, nāmatus, burstes. Skatos, vai visu esmu salikusi." Pats tautastērpa sagādāšanas process viņai bijis interesants. Galu galā ar savu pieredzi palīdzējusi arī divām citām sievām tik pie tradicionālā ģērba. 

Skaidrīte Zeme

2016. gadā svinot Rucavas sievu kopas piecgadi un tradīciju kluba piecpadsmitgadi, astoņpadsmit rucavnieces izgājušas goda danci savos tautastērpos. Sandra Aigare to atminas kā varenu notikumu. "No šī lielā pasākuma rucavnieces vairs nekautrējas ģērbt tautastērpu. Viņām tas ir lepnums," uzsver Dzintra Skrube. 

Jau pirmajā saietā nolēmušas, ka nāmats – galvas auts – būs Rucavas sievu simbols un visām ir jātiek pie pilna tautastērpa.  

Rucavas amatniecības kopā adītāju pulciņš pēdējo gadu laikā ir nomainījies, stāsta Aigare: "No tām sievām, kas īstenoja cimdu adīšanas projektus 2006. gadā, jau kādas četras ir mūžībā. Pakāpeniski ienāk jaunās sievas adītājas. Tikko ir kāda vajadzība… Mums uz 3x3 saietu īsā laikā bija jāuzada astoņdesmit cimdu pāru, ko dāvināt saieta skolotājiem. Mēs teicām – jā, mēs to varam izdarīt. Visas adītājas, kas pat nebija mūsu pulkā, sameklējām pa Rucavu, un uzadījām tos cimdus. Tagad ir jauns izaicinājums – mēs gatavojam grāmatu adītājām, kur ir tikai cimdi. Amatniecības kopas adītājas Aleksandra, Dace, Aija nāca te un izvētīja cimdus, kurus liksim grāmatā, un Inga zīmē zīmējumus. Cimdu būs ļoti daudz. Projektam jābeidzas nākamgad aprīlī. Tad būs jādod drukāšanai."

Irinas Reiznieces projektam adītie cimdi

Dace Liparte, tērpusies pašas darinātā tradicionālajā Rucavas adītajā jakā ar dzintara pogām un apsējusi košu lakatu, ir viena no aktīvākajām adītājām un izšuvējām. Rucavas sievām pievienojusies ar domu tikt pie etnogrāfiskajiem cimdiem: 

"Izrādās, ka Rucavai ir ļoti daudz etnogrāfisko, rakstaino cimdu. Pamats ir melns, tad krāsas – zaļa un sarkana, mazliet oranža, mazliet dzeltena un rozā akcentiņš." 

Kamēr tiek klāts Rucavas goda mielasts, sievas dzied, jo, kā apliecina vietējā tradīciju kluba vadītāja, ēšana bez dziedāšanas nekad šeit nenotiekot. Mantojumā labas un stipras dziesmas, abas nāk no Bārtas – viena sena maizes dziesma, bet otra "Kālabadi galdiņami". Pēdējai līdzi dziedot visi, arī ārzemnieki. 

Baudot gardo cienastu uzzinu, ko "Zvanītājos" visbiežāk ceļ galdā. Saimniece Ruta Ķestere prot gatavot tradicionālos šīs puses ēdienus: "Pamatā mēs vārām rīvētos kartupeļu kukulīšus ar gaļas mērci. Ja ir vajadzīgs, taisām arī balto sviestu. Pie baltā sviesta mēs klāt dodam siļķi. Siļķes pērkam ar visām galvām, un mēs pašas tās siļķes dīrājam un marinējam, lai sanāk garšīgāk. Tad novārām kartupeļus. Tur klāt vēl nāk skābputra un rūgušpiens. [..]". 

Baltā sviesta gatavošanu Ķestere pārņēmusi no pirmās "Zvanītāju" saimnieces Mirdzas Ārentas.

Valsts prezidents Egils Levits ar sviesta meistari Rutu Ķesteri

Pie galda raisās valodas, dzirdama šīs puses izruna. Dzintra Skrube ir rucavniece, laba stāstniece, vada tradicionālās kultūras programmas un zina pavisam senus teicienus. Turpinot par teicieniem – veselu virkni ir pierakstījusi Anna Roga. Novadnieki tostarp lepojas ar Noras Kalnas dzejoļiem. "Viņa ir uztaisījusi Rucavas valodai pieminekļus," spriež Skrube.

Savu piederību Rucavai ikdienā mājās neapspriež. To izjūt, kad dodas ārpus Rucavas, atzīst Dace Liparte: "Kad tu esi aizbraucis uz Rīgu mācīties, izglītoties, tad tu pēkšņi saproti, ka tu savādāk runā. Tā jau no katra novada [nākušos] var atšķirt, kam jau ir tās ausis."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt