Izdota grāmata par Dienvidkurzemē adītām jakām

Latvijā saglabājušas tikai astoņas oriģinālas Dienvidkurzemē adītās jakas. Par šo unikālo faktu iespējams uzzināt tikko izdotajā Nacionālā kultūras centra grāmatā „Dienvidkurzemes adītās jakas”, kas šonedēļ tika atvēta Liepājas muzejā. Adītājas arvien vairāk interesējas par šo jaku adīšanas smalkumiem, turklāt sākušas pašas ķerties klāt darbietilpīgajam procesam.

Izdota grāmata par Dienvidkurzemē adītām jakāmInga Ozola

    Grāmatas sastādītāja Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena atklāj, ka grāmata par Dienvidkurzemes adītajām jakām izdota pirmo reizi, taču, tā kā grāmatā atrodams tulkojums arī angļu valodā, par šo izdevumu jau interesējoties ārpus Latvijas robežām. Izdevums tapis, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.

    „Tajā ir apkopotas septiņas jakas, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā, arī zīmējumi un fotogrāfijas. Vēl viena līdzīga jaka glabājas Liepājas muzejā.  Liepājas jakai ir izšūta dekoratīvā apmale krusta dūrienā, tādas jakas diemžēl Rīgas muzejā nav," stāsta Rubene.

    Taču Liepājas jaka ir grāmatā, turklāt tikko tā atgriezusies no Liepājas muzeja rīkotās izstādes Baltkrievijā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai daži eksemplāri, kas aprakstīti grāmatā, turpina grāmatas veidotāja.

    „Ir tikai šīs septiņas jakas un Liepājas muzeja astotā jaka vispār Latvijā. Etnogrāfiskajā materiālā nav citu jaku. Nav zināms, kāpēc šīs adītās lietas nav vāktas. Ir tik, cik ir muzeja krājumos.  Iespējams, viena līdzīga jaka ir Somijas muzeja krājumā," norāda Rubene.

    Ar šādu adītu jaku, kas tapusi pašas rokām jau mūsdienās, var lepoties adītāja no Rīgas, bet ar saknēm Rucavā Inga Tapiņa. Viņai ir sava versija, kāpēc adītās jakas līdz mūsdienām maz saglabājušās - tās tiekot novalkātas.

    Adītāja Inga Tapiņa pati ķērusies klāt jakas adīšanai un rāda jau otro eksemplāru, kas vēl nav gatavs. Šādas jakas adīšana ir ļoti darbietilpīgs process. Jaka sanāk tik blīva, ka tai pat vējš cauri nepūšot, saka adītāja. „Smukuma pēc var vilkt pie džinsa biksēm vai pie tautas tērpa. Ilgākais ir pati pamata izadīšana, kā saka rucavnieces, dziju ēd, bet uz priekšu neiet. Tas ir dubultais adījums," saka Tapiņa.

    Adītās jakas sāk piedzīvot tādu kā renesansi, spriež Kurzemes tautas tērpa informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete. „Šo procesu virza tas, ka tās ir kļuvušas par modes aksesuāru. Jaunas sievietes vēlas šīs jakas iegūt, bet adītāju nav tik daudz,” norāda Ģibiete.

    Nacionālā kultūras centra izdotajā grāmatā „Dienvidkurzemes adītās jakas” iekļauti adījumu rakstu zīmējumi, apraksti, krāsu un foto materiāli, kas ir noderīgi padomdevēji jaku adītājām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Tautas māksla
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti