“Lībiešu teika par pasaules rašanos vēsta, ka putniņš ielidoja ūdenī, tāpēc lībiešiem tik daudz putnu zīmes, un iznesa no ūdens dziļumiem sauszemes piciņu, māla piciņu un no tās izauga zeme un pasaule,” stāsta Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.
“Katrā no mums kultūras gēnā ir lībiskais, latviskais, tas ir somugru kultūras elements un indoeiropiešu valoda, un tas viss veido Latvijas kultūrtelpu, un tas ir tas mūsu spēks un ārēji mūsu sapratne par mūsu kultūras mantojumu,” norāda Jurkāne.
Starptautiskā glezniecības plenēra “Līvzeme” izstāde atklāj Kurzemes puses Līvu krasta iedzīvotāju portretus un ainavas, ko papildina videofilma ar portretēto lībiešu dzīvesstāstiem, atklājot gleznu radīšanas procesu.
Folkloras svētkus noslēdz muzikāls gājiens uz Dainu kalnu, lai enerģētiski spēcīgajā Liepu aplī iestādītu jauna liepiņu pērkona negaisā nolauztās vietā.
Tieši 7. jūlijā pirms 34 gadiem atklātais Dainu kalns savulaik kļuva par simbolisku folkloristu saieta vietu un veicināja Dziesmoto revolūciju. Tautas garamantu pārmantojamību tolaik kā maza meitene sevī uzsūca Julgī Stalte, kas tagad no vecākiem pārņēmusi folkloras draugu kopas “Skandinieki” vadību.
