Valentīns Karņejevs ar sievu apskata gleznas un zīmējumus. Viņš zina, kā ir gleznot vietā, kur gaismu lauž vienmēr logam priekšā esošas restes.
“Cilvēki šādos ierobežojumos pat radošāk domā, piespiesti, jā, varbūt tāds ierobežotība ir radības stimuls,” atzīst bijušais ieslodzītais Valentīns.
“Pats grūtākais ir dzīvot dienu uz dienu ar to pašu, kas iepriekš, nekas nemainās, vispār nekas nemainās.... Viņi saplūst vienā un viss,” saka Valentīns.
Izstādes rīkotāji cer, ka darbi ikvienam liks aizdomāties arī par problēmām, ar ko ieslodzītie saskaras. Ja vien tas nav mūža ieslodzījums, kādā brīdī cietuma durvis atveras un jāsāk dzīvot tālāk.
Katoļu baznīcas cietuma kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis atzīst, ka “labi, ka ir patversmes, kas uzņem šādus cilvēkus, bet par to ir jādomā, tas ir jautājums, ko nevar viennozīmīgi atbildēt. Piemēram, ārzemēs bez uzkrājuma nelaiž ārā. Kā iegūs?”
Otra problēma ir atkarību ārstēšana, jo tieši alkohola vai narkotiku reibumā noziegumi tiek veikti un pēcāk atkārtoti.
Un vēl ikviens izstādes apmeklētājs ir aicināts paskatīties un nobalsot par darbu, kas uzrunājis visvairāk.
Izstāde apskatāma Rīgas domē.
