Neskatoties uz spēcīgajām lietusgāzēm, pirmajā takā stāstnieki kopā ar interesentiem devās Kuldīgas teiku takā, piestājot vai ieejot vietās, ar kurām tās saistītas. Kad no atmiņu krājumiem izcelti Kuldīgas muzeja ēkas un Ventas rumbas rašanās stāsti, ceļš tālāk veda pie Alekšupītes, kur reiz risinājies hercoga Jēkaba un latviešu meitenes Līziņas traģiskais mīlas stāsts.
Savukārt Kuldīgas galvenā teika klausāma Katrīnas baznīcā. Bārene Katrīna, uzklausot eņģeļa vēstījumu, čakli strādājusi, vērpjot un darinot skaistus izšuvumus, lai visu sapelnīto krātu dievnama uzcelšanai, kurā dieva vārdu savā valodā varētu klausīties arī latvieši. Bet viņas spējas tika uzskatītas par raganiskām, tāpēc notiesāta uz nāvi.
Stāstniece Liesma Lagzdiņa stāstīja: “Katrīnu izveda no pils pagrabiem pavisam nespēcīgu, taču, kad viņai pieskārās bendes rokas, notika brīnums – viņas ķēdes pašas no sevis atraisījās un nokrita, moku rats pārvērtās vērpjamā ratiņā, un uguns sārts pārvērtās ziedošā rožu krūmā. Pilsētas ļaudis sāka saukt: “Viņa ir nevainīga, viņa ir jāatlaiž!” Bendes un sargi izbīlī aizbēga, bet Katrīna jau bija tik nespēcīga un tik nomocīta, ka viņa savu mīļo kuldīdznieku rokās nomira.”
Lagzdiņa ir kuldīdzniece sestajā paaudzē un liela stāstu zinātāja. Viņa pastāstīja: “No vecāsmātes, no vecvecmātes, jo man bija tā laime dzīvot četrām paaudzēm zem viena jumta. Mani auklēja vecvecmāmiņa līdz piecu gadu vecumam. Viņa bija cilvēks, kas nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, bet viņa bija tāda enciklopēdija, tāda stāstu tīne.”
Savukārt stāstniece Inga Brūvere skaidroja teiku taku vērtību: “Lai tās mutvārdu leģendas ir dzīvas un lai tās cilvēki dzird, nevis tikai vēsturiskos faktus, bet arī tieši leģendas, teikas nostāstus, tas dod tādu dvēseli mājai, vietai.”
Pirmajā reizē takā izskanēja septiņas teikas un nostāsti, katrā ar citu stāstnieku.
Folkloriste, Kuldīgas teiku takas veidotāja Ina Celitāne norādīja: “Mans plāns ir veidot mācību programmu, kas rādītu gan bērniem, gan lielākiem, gan kļūtu par iemīļotu tūrisma objektu.”
Par pirmo reizi, kad izstaigāt un izmēģināt šo Kuldīgas teiku taku, kļuva starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” Novadu diena.
Festivāla “Baltica” mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna pauda: “Es vērtēju to kā nozīmīgu notikumu, tāpēc ka Kuldīga pretendē uz nemateriālā kultūras mantojuma vērtības statusu ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Eiropas mērogā.”
Kad 2027. gadā Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Kuldīga būs viena no sadarbības pilsētām. Teiku taka būs viens no piedāvājumiem iepazīt šo pusi, līdz tam laikam jau mutvārdu mantojumu sasaistot ar mūsdienu tehnoloģijām un iespējām.
