Kultūrdeva

Līgo!

Kultūrdeva

Kultūrdeva. Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 – Liepāja un iedziedam Līgo svētkus

Jāņu dziesmas un mūsdienu Līgo svētki

Dziedam un dziedinām. Par Jāņu nozīmi stāsta tautas tradīciju kopēji Andris Kapusts un Olita Puriņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Jāņi ir auglības svētki. Poētiski varētu teikt, ka tie ir debesu tēva un zemes mātes kāzu laiks," par svētku nozīmi LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. Viņam līdzās pirtniece Olita Puriņa atgādina, ka Jāņos svarīgi ir dziedāt, dziedāt kopā, dziedāt pa vienam, iet rotaļās un būt visiem kopā: "Mēs dziedam un arī dziedinām, respektīvi, dziedot dziesmas mēs sevi dziedinām dvēseles līmenī."

Henrieta Verhoustinska: Vai jūs sekojat modei, kāda parādās uz svinēšanas tradīcijām, piefiksējat kādas izmaiņas?

Andris Kapusts: Manuprāt, mode ir dabas parādība, un vilnis, kurš notiek. Tu vari, protams, pretoties tam visam, bet agri vai vēlu, tas tāpat paņems un aizvedīs. Ja tradīcija ir dzīva, tad ir neizbēgami, ka mode to iespaido. 

Olita Puriņa: Tradīcija ir jālieto, lai būtu interesanti, respektīvi, svētki ir jāsvin un jāpielieto tradīcija, lai tajā iesaistītu arvien vairāk cilvēkus. Ja tradīcija būs neinteresanta un neies līdzi modei, tā lēnām pazudīs, to neizmantos. Ir ļoti labi, ja ir tradīcijas sargātāji, kā Latvijas Folkloras biedrība, kā cilvēki, kuri kopj un sargā šo tradīciju, lai to saglabātu to nevainīgu, un esam tādi kā mēs, kā tradīcijas izmantotāji, kopēji, kas izmanto to ikdienā, svētkos. Mēs to mainām atbilstoši laikam un savām sajūtām kā mums gribās.

Vai tradīciju pārzinātājiem svarīgāki ir saulgrieži vai Jāņi?

Olita Puriņa: Jāņi.

Andris Kapusts: Es arī teiktu Jāņi. 

Olita Puriņa: Mani pat brīžiem sadusmo, ka mēs visus savus svētkus saucam par saulgriežiem. Esam nedaudz nodevuši sevi. Mums ir Ziemassvētki, Jāņi, Lieldienas, Rudenāji, un tie ir mūsu svētki. Saulgrieži ir astronomiskie punkti.

Kad mainās dienas un nakts garums.

Olita Puriņa: Mainās, jā, bet tradīcijās šiem svētkiem ir savi nosaukumi un savas vērtības. Kad saka Līgo vai vasaras saulgrieži, tad man paliek nedaudz šķērmi, jo tie svētki ir Jāņi.

Nevis tikai Jāņu vārda diena, bet arī Jāņi kā svētki. 

Olita Puriņa: Jāņu diena, Jāņu nakts.

Kas ir Jāņu dienas un Jāņu nakts lielākā nozīme? Ko mēs mēģinām izdarīt šajā naktī?

Andris Kapusts: Ja runājam par Jāņiem, tad tie ir auglības svētki. Varētu tā poētiski teikt, ka tie ir debesu tēva un zemes mātes kāzu laiks. Visa daba, pasaule apkārt ir ziedos, ziedi ir pilnbriedā, un notiek šis auglības process dabā, un tas ir tas, kas parauj arī cilvēku līdzi.

Kas tur ir ar to papardes ziedu un tā meklēšanu?

Olita Puriņa: Sava mītiskā sadaļa šajā papardes ziedā ir, jo tas, kurš atrod papardes ziedu, saprot dabas un dzīvnieku valodu, bet domāju, ka cilvēks, kurš dosies naktī meklēt šo papardes ziedu, ar to dziļāko domu, nevis ar to domu, kas šobrīd ir, ar kuru saistām mēs, ar kuru saista sabiedrība, tā gribētu teikt...

Kas ir mīlas pāru meklēšanas brīdis…

Olita Puriņa: Jā, simboliski, tas arī ataino. Nav jau teikts, ka tas nav pareizi, jo, kā teica Andris,

šis ir vislielākais spēka laiks, vislielākais auglības laiks dabā, arī cilvēkos.

Ir cilvēki, kuri saka, ka šo laiku senos laikos izmantoja arī ģimenes, kuras nevarēja tikt pie bērniņiem. Šis bija laiks, kad varēja izmantot krūmu terapiju, tā to sauca. Bet tam neesmu atradusi tradīciju kā pierādījumus. Vai tas ir izdomājums vai nē, bet tāda leģenda klīst. Vēl ir leģenda, kura man patīk, un tā ir došanās dabā, un papardes zieda meklēšana, tātad spēja sajust spēku sevī, spēku dabā, spēku tajā mirklī. 

Kādi ir maģiskākie, dziļākie Jāņi jūsu pieredzē? Vai atceraties kādus īpaši?

Andris Kapusts: Tie ir vairāki. Droši vien ļoti iespaidoja pirmie, kas notika Drustos 80. gadu nogalē, kad pirmo reizi saskārāmies ar tādu tradīciju. Bijām pie cilvēkiem, kas šo tradīciju sāka kopt un atjaunot, ja tā varētu sacīt, jo tā vienu brīdi bija diezgan degradēta tradīcija kā tāda. Tālajos, dziļajos laukos, mājā, kur nav elektrība, ir absolūti mežonīgi, kur esi viens saskarsmē ar apkārtējo ziedošo pasauli, nakts melnumā ar to Jāni, kas ir debesīs, ar tiem zvaigznājiem. Tādi noteikti ir vairāki.

Olita Puriņa: Mani pirmie, visspilgtākie Jāņi ir mani piedzīvotie, apzinātie Jāņi, kādus astoņus atpakaļ Zintnieku kalnā Turaidā, kur mani draudzene vadīja rituālu, tādu mazu, zāļu sievas rituālu. Viņa palūdza atnākt palīdzēt, padziedāt. Tie bija pirmie Jāņi, uz kuriem es ļoti nopietni gatavojos. Tautas tērpi bija ļoti svarīgi, lai būtu šī tautas tērpa sastāvdaļas noteikti visas… Es tajos Jāņos sapratu Jāņu spēku, cik ļoti liela nozīme ir dziedāt. Dziedāt pa vienam, dziedāt visiem kopā un dziedāt vairākas reizes vienu un to pašu. Iet rotaļas vairākas reizes. Mēs Zintnieku kalniņu piepildījām aptuveni ar 200 cilvēkiem. Tas bija ļoti, ļoti daudz priekš viena maza pakalniņa. Cilvēki nāca tieši uz dziesmām, uz rotaļām un sapratu, cik ļoti cilvēkiem ir svarīgi būt kopā, sadoties rokās, iziet rotaļas, vienu reizi, otro, trešo, ceturto, vienu un to pašu. Viņu nekļuva mazāk, viņu kļuva arvien vairāk, viņi nāca klāt. Es domāju, ka būšu pēc šiem svētkiem bez balss, bez spēka, jo tās bija daudzas stundas. Es biju tik ļoti piepildīta, gandarījums bija milzīgs.

Tas ir tiešām skaists stāsts. Ir arī kāds stāsts latviešu teātra mīļu tradīcijās. Katru gadu no jauna, teātra mīļi dodas uz Latvijas Nacionālo teātri uz "Skroderdienām Silmačos". Vai jūs esat gājuši uz "Skroderdienām Silmačos"?

Andris Kapusts: Es biju uz "Skroderdienām Silmačos" jau 80. gadu sākumā Latvijas Nacionālajā teātrī, un mani ļoti uzrunāja aplīgošana pēc izrādes, tā man toreiz fascinēja, jo notika zālē…

Jā, viņa nāk no zāles lielās saimes…

Andris Kapusts: Un tad turpinājās lielā līgošana ārā, bet tieši kā pati izrāde, mani uzrunā Jaunā Rīgas teātra "Skroderdienas Silmačos", kur ir režisors Viesturs Kairišs, laikam. 

Jā, tur tika apspēlēts auglība rituāls.

Andris Kapusts: Tas man ļoti patika.

Vai tam, ka visi sanāk kopā, arī ir rituāla jēga?

Olita Puriņa: Jā, būt kopā un kopā darīt. Tā ir viena no galvenajām rituāla jēgām darīt un svinēt. Manas atmiņas par "Skroderdienām Silmačos" ir vēl senākas, domāju, ka tās ir 70. gadu beigas, 80. gadu sākums. Latvijas Nacionālais teātris, nestais siers, un cienāti izrādes apmeklētāji, alus, bērniem kvass, es to joprojām atceros. Man likās katru reizi, kad es skatījos šīs "Skroderdienas Silmačos", vēlreiz iekāpu tajā sajūtā.

Tajā bērnības.

Olita Puriņa: Tajā bērnības sajūtā. Jāatzīstas, neesmu redzējusi šo Jaunā Rīgas teātra izrādi, būs jāatrod.

Tā vairs diemžēl nav repertuārā, bet ceru, ka tā ir kaut kur mūsu arhīvos. Mūsu ģimenē mēs Jāņos obligāti iekurinām ugunskuru pie jūras, un mēs arī daudz dziedam, bet mēs dziedam dažādas dziesmas, ne tikai tautas dziesmas. Tas droši vien nav pareizi, vai ne?

Andris Kapusts: Man liekas, ka nav tāda jēdziena kā pareizi, nepareizi. Protams, ka līgotnes dziedāt citā laikā ir dīvaini, tad šis ir tas brīdis, kad tās līgotnes var izdziedāties, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka nevar dziedāt arī citas dziesmas. Tā man liekas.

Ko mēs Jāņos ar dziesmu mēģinām panākt?

Olita Puriņa: Skaņa. Latvietim ir tāds brīnišķīgs vārds "dziedāšana". Mēs dziedam un arī dziedinām, respektīvi, dziedot dziesmas mēs sevi dziedinām. Varbūt dvēseles līmenī, bet mēs sevi dziedinām. Jā, varbūt Līgo līgotnes būs ar pastiprinātu iedarbību, bet būt kopā un kopā dziedāt ģimenei, saimei, tas ir ļoti būtiski un svarīgi. 

Vai jums, kā tautas tradīciju kopējiem, pirmsjāņu laiks nedraud, ka jūs kļūstat par tādu korporatīvo pasākumu ielīgotājiem un vadītājiem? Kā tas ir?

Andris Kapusts: Daudz kas ir atkarīgs no paša. Man un daudziem kas man apkārt tuvajiem cilvēkiem, tas nav kaut kas tāds, kas saistīts ar peļņām vai kaut kādām tādām lietām.

Jebkurā vietā, kur mēs aizejam, svētki arī ir priekš manis, tie ir īstie svētki, un tie ir pa īstam, un mēs tos izdzīvojam kā viena saime ar tiem cilvēkiem, pie kuriem esam aizgājuši.

Vienmēr cenšamies ieturēt tādu mērenību tajā lietā, jo neviens pārspīlējums nav labs.

Olita Puriņa: Un 23. jūnijs man ir atpūtas diena. 

Tu nekur nevadi neko?

Olita Puriņa: Nē, es atpūšos. Citreiz paši ģimenē, citreiz kopā ar draugiem, bet gribas to klusumu, jo svētki ir nosvinēti. Mūsu svētki līdz 23. jūnijam ir nosvinēti, kā Andris teica, vairākas reizes. Vairākas reizes godīgi izjusti, katru reizi tie ir svētki mums pašiem. Mēs paši veidojam savus svētkus, neviens cits tos izveidot nevar. Var izveidot svētkus tikai tie, kas svētkos piedalās ar savu dalību. Jā, mēs vadām, bet cilvēki nāk, piedalās un iesaistās, tie ir viņu svētki, un tie ir mani svētki. 

Olita, tu esi arī pirtniece. Vai ar Jāņiem ir saistītas arī kādas īpašas pirts tradīcijas?

Olita Puriņa: Manā pirtī noteikti, jo man ir daudz brīnišķīgu cilvēku, draugu, kuriem tieši šajā laikā ir dzimšanas dienas, tāpēc mani Jāņu laika rīti sākas ar saulīti, bet Jāņos tā ir reize, kad pirtī nes ļoti daudz augus. Vajag sapļaut zāli, un noklāt visu lāviņu ar zāli, kas ir Jāņu pļavā, kas zied, un vienkārši tajā iegulties, un sajust to brīnišķīgo burvību. Jāņu laika pirtis atšķiras ar to, ka ir ļoti daudz augu, un augi ir savā visstiprākajā punktā. Tas ir burvīgi.

No 6. līdz 10. jūlijam, jau pēc Jāņiem notiek liels pasākums Latvijā "Baltica". Tas ir folkloras festivāls, kurā šogad piedalās vairāk kā 250 kopas, vai jūs arī piedalāties šajā pasākumā?

Andris Kapusts: Jā!

Olita Puriņa: Protams!

Tu kā kopu vadītājs?

Andris Kapusts: Jā, vairāku.

Kāpēc šis festivāls joprojām ir nozīmīgs?

Andris Kapusts: Manuprāt, tas ir saistīts ar to, ka šis ir vienīgais festivāls, kur satiekas visas Latvijas folkloras kopas. Ārvalstu grupas arī, bet primāri tas, ka visas Latvijas kopas sanāk vienā laikā un telpā, un vienojas kopīgā enerģijā, kuru izjūt, veido, arī smeļas no tās. Es domāju, ka tas arī ir svarīgākais.

Vai "Baltica" ir vairāk pašiem dalībniekiem vai arī tomēr apmeklētājiem un skatītājiem.

Olita Puriņa: Noteikti arī dalībniekiem pašiem, tāpēc ka šis ir ļoti izteiktas tradīcijas festivāls, tātad mēs pieturamies pie senās tradīcijas, meklējam dziesmas, meklējam kā ir dziedāt mūsu telpās, mūsu dzimtajās vietās. Ļoti interesants ir tieši meklējumu process, tātad, ko dziedāt šajā "Baltica", jo katrā "Baltica" festivālā ir tēma. Tātad mēs pieturamies pie ļoti stingras tradīcijas, arī tautas tērpa. Tā ir tāda vieta, kur arī cilvēki no malas var atnākt apskatīties, kā ir bijis un kā šīs dziesmas ir skanējušas. Tas ir būtiski un svarīgi. Es domāju, ka cilvēkiem, kuri grib iepazīt tradīciju, šis festivāls ir ļoti laba vieta ar pārskatāmību, arī visus novadus var ieraudzīt vienuviet Rīgā. Cilvēkiem, kuriem interesē tradīcija, šie ir brīnišķīgi svētki.

8. jūlijā šī pasākumu virkne būs tieši Rīgā, starp Brīvības laukumu un Vērmanes dārzu, bet vispār festivāls notiek arī Alsungā, Dundagā, Kuldīgā, Skrundā, Popē, Talsos un Ventspilī, kā arī Siguldas novada vairākās vietās. Vai jums ir kāds favorīta pasākums katram no jums, ko jūs ieteiktu arī kādam nezinātājam no malas?

Andris Kapusts: Tā kā es esmu arī daļēji rīkotājs dažiem no pasākumiem, tad es varētu ieteikt, brauciet uz Mālpili. Mālpilī ir īpašs Saules vārtu kalns, kas ir veidots kā observatorija ar stabiem uz dažādiem šo gadskārtu azimutiem, kur mums notiek spēcīgi notikumi. Mēs tur svinam gadskārtas. Tur arī "Baltica" būs saiets, tā kā laipni aicināti uz Mālpili.

Olita Puriņa: Es atkal teiktu, ka jābrauc uz Popi, jo tur būs Daugmales "Dāre". Mēs esam ļoti skanīga kopa. Kad mums piedāvāja izvēlēties, kur tad mēs vēlamies dziedāt, mums bija ļoti interesanti aizbraukt uz Popi, apskatīties, jo, kur Daugmale, kur Pope. Pirmkārt, ceļš kopā, atkal būs kopīgas dziesmas braucot, kopības sajūta tur uz vietas, Popē apskatīt kaut ko jaunu, iepazīt jaunas kopas, būs lieliski. Popē noteikti būs skanīgi, zinot Daugmales Latgalisko repertuāru, Kurzemes pilsētā būs ļoti interesanti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti