"Edžus Arums, šī notikuma producents, sāka darboties, un mēs ar Mārtiņu šai idejai uzreiz piekritām," stāsta Agris Daņiļevičs. Ar šo notikumu tiks atrisināts jautājums, kas parasti valda Dziesmu un deju svētkos par to, vai galvenie ir dziedātāji vai dejotāji. Šajā pasākumā galvenie būs visi dalībnieki. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs atzīst, ka senākos koncertos, kad bija jārada kustības koriem, visi dejojuši ar lielu prieku. Stāstot par mēģinājumu procesu, viņš atklāj, ka viena no "Dzirnu" dejotājām – Aleksandra Špicberga, ir pildījusi diriģentes pienākumus un mācījusi daudzbalsīgi izdziedāt skaņdarbu "Gaismas pils".
Vaicājot par to, kā tika izvēlēta koncertuzveduma vieta, tika atbildēts, ka ideja atnāca naktī, sēžot Mežaparka estrādē. "Mēs bijām iekārtojušies Dieva ložās un pētījām, kā lec un riet saule," atminas Mārtiņš Klišāns. Mežaparka Lielās estrādes izkārtojums būs neparasts. Laukums, kur parasti sēž skatītāji, tiks izmantots dejošanai un dziedāšanai. Skatītāji sēdēs koristu vietās, kur pavērsies skats no augšas, lai redzētu dejotāju veidotos rakstus. Viņi piedzīvos unikālu iespēju sēdēt tur, kur nākamo svētku laikā būs piepildīts ar dziedātājiem.
Mārtiņš Klišāns teic, ka uzvedumā nevarētu iztikt bez dziesmām "Gaismas pils", "Saule, Pērkons, Daugava" un "Jāņu vakars", tādēļ tām tika veidota horeogrāfiski atturīga forma, dziesmu vizualizācija. Koncertuzvedumā būs dažādi muzikāli un tehniski eksperimenti. Uģis Prauliņš ir pasākuma skaņas dizaina autors – veidojis gan intermēdijas, gan aranžijas dejām, balstoties uz sākotnējo melodiju.
Horeogrāfs Daņiļevičs uzsver:
"Bez dziesmu svētku tradīcijām, kas mūsos mājo no paaudzes paaudzē kā labos medību suņos, mēs nespētu tik ātrā laikā sagatavot šo koncertuzvedumu."
Abi mākslinieki cer, ka dažas no idejām noderēs turpmāko Dziesmu un deju svētku uzlabošanā. Piemēram, Lietuvā dziesmu svētki vienmēr ir notikuši ar dzīvās mūzikas pavadījumu. Mārtiņam Klišānam ir ideja par koncertuzveduma dziesmu ierakstīšanu ar kori, ko varētu saglabāt un izmantot gan citos deju uzvedumos, gan atrodot tam jaunus pielietojumus.
Koncertuzveduma galveno dramaturģisko līniju veido šūpoles. Tās tēlaini simbolizē mūsu mājas un kādu nenosakāmu spēku, kas mēdz mūs aizšūpot projām no tām. Tomēr jāatceras, ka šūpoļu tendence ir vienmēr atgriezties, uzsver veidotāji.
"Dziesma dejo. Deja skan" tiek runāts par mūžīgo nemieru, mīlestību, karu, dabu, un skatītājiem tiek atstāta liela iztēles zona. Abi mākslinieki ir pārliecināti, ka dalībnieku vēlme dalīties ar savu enerģiju un iedvesmu ir ļoti jūtama un tā noteikti nonāks pie skatītājiem.
