Naujenes Novadpētniecības muzejā notiek radošā darbnīca. Tās apmeklētājiem rokās audums, adatas un diegi, jo te taps vecticībnieku lūgšanu rituāla priekšmets – ļestovka. Pirms darba sākšanas radošās darbnīcas vadītāja Jeļena Delikatnaja klātesošajiem pastāstīja, ka ļestovka pēc izskata atgādina kāpnes, kur katram tā saucamajam pakāpienam ir sava nozīme.Visa lūgšana pēc ļestovkas simbolizē uzkāpšanu no zemes debesīs. Savukārt trijstūris, kas noslēdz lūgšanu krelles, simbolizē Svēto Trīsvienību.
"Tas ir laikietilpīgs darbs. Sākumā vajag sagataves sarūpēt ļoti daudz. Pēc tam pakāpeniski vajag ļoti uzmanīgi un rūpīgi šūt. Katrā vecticībnieku ģimenē vajadzētu mācēt šūt ļestovku, podrušniku un pīt jostas. Ļoti daudz ir aizmirsts. Arī tradīcijas mums bija pazaudētas. Tagad atjauninām," stāsta vecticībniece un rokdarbu pratēja Jeļena Delikatnaja.
Radošās darbnīcas apmeklētāji atzina – lai gan ģimenē ir bijusi saikne ar vecticību, daudz kas palicis nezināms. Šādas radošās kopā sanākšanas ir iespēja apgūt vecticībnieku kultūras mantojumu un parūpēties par tā nodošanu arī nākošajām paaudzēm.
"Vectēvs kādreiz bija dziedātājs baznīcā. Nedaudz zināju, bet toreiz tas nešķita vajadzīgs. Tagad gan apgūstu vecticībnieku mantojumu, šķiet interesanti. Apmeklēju arī lekcijas," stāsta Nadežda, radošās darbnīcas apmeklētāja no Krāslavas novada.
"Ja vien rokas būtu nedaudz jaunākas un man nebūtu 72 gadi, varbūt būtu vieglāk. Bet tā – lēnām sanāk," iespaidos dalās Matrjona, radošās darbnīcas apmeklētāja no Daugavpils.
Radošās darbnīcas ir viena no projekta „Latvijas kultūras vēstnieku akadēmija 1” aktivitātēm, kas Rīgā un dažādos Latvijas reģionos norisinās no šī gada janvāra līdz martam. Projekta mērķis ir caur aktivitātēm padziļināti izprast dažādu kultūru vērtības.
"Ļoti daudz ko mēs pazaudējam no vecticībnieku amatiem. Un tad, rakstot tādu mini projektu, mēs paredzējām, ka mums būs kaut kādas darbnīcas. Šodien ar ļestovku staigā tikai garīgie tēvi un tie, kuri dzied baznīcā. Mēs nezinām, kā pareizi aiziet uz baznīcu, ko apģērbt. Vecticībniekiem ir liela vēsture. Un to arī vajag saglabāt," saka Tatjana Kolosovavecticībnieku vēstures pētniece, projekta līdzautore.
Nākošajā radošajā darbnīcā, kas gaidāma 20.februārī, interesenti varēs uzzināt par vecticībnieku ikdienas, svētku un lūgšanu apģērbu vēsturi no 18. līdz 20. gadsimtam. Tāpat būs iespēja apgūt stilizētu leļļu tērpu izgatavošanas prasmes.
