Daugavpils Māla mākslas centrā meklēs, ar ko mīl spēlēties meitenes

Tā ir ļoti pavasarīga izstāde, kurā katram iespēja atrast savu atbildi uz šo jautājumu gan laika griezumā, gan paaudžu maiņā, gan tehnoloģiju attīstībā. Nemainīgs ir tikai tas, ka meitenes jebkurā vecumā sapņo un spēlējas, un tas, ka nereti šie meiteņu sapņi arī piepildās. Sapņojiet, meitenes, saka šīs izstādes veidotāji.

Katrai meitenei vai sievietei būs sava atbilde uz šo jautājumu, saka muzeja direktore Ruta Ģiptere. Šī izstāde ir tikai neliels ieskats noslēpumainajā meiteņu spēļu un fantāziju pasaulē:

“Tās var būt dažādas lietas, tās, kas izklaidē meitenes, kurās var dažādi izpausties kā meitenei, kā sievietei - lelles, rotas, moderns apģērbs. Es domāju, ka katrs šīs izstādes apmeklētājs arī sev radīs kādu ideju.”

Māksliniece Valda Mežbārde ir šīs izstādes veidotāja un, protams, caur savu prizmu meklēja atbildi uz to galveno jautājumu, ar ko tad spēlējas meitenes:

“Tā atbilde katrai no mums ir vienkārša, atceroties savu bērnību. Šī ir ļoti pavasarīga izstāde.”

Anastasija Kuļgajeva ir pavisam jauna māksliniece,viņa caur gleznu ieskicē savu domu, ar ko šodien mīl spēlēties jaunās sievietes:

“Jaunās sievietes spēlējas ar datoru, tā ir arī viņu atpūta. Un viņām patīk spēlēties ar citu cilvēku noslēpumiem.”

Aplūkojot šo izstādi, nepārprotami rodas filozofiski jautājumi – gan par to, kā laika gaitā mainās spēļmantas un arī attieksme pret tām, saka Valda Mežbārde:

“Tas ir laiks, kas daudz ko maina. Es atceros savu pirmo mīļo vienīgo lelli un savu velveta lāci. Bet tagad bērniem ir leļļu kalni. Un rodas jautājums, kas tad ir tā mīļākā lelle.”

Daugavpils Māla mākslas centra darbinieki – keramiķi - ir pārliecināti, šī izstāde ļoti labi iederas šajā centrā, to uzsver Lilija Zeile. Šī izstāde vedina nedaudz pakavēties savās bērnības atmiņās un atcerēties savas mīļās spēļmantas:

“Man bērnībā bija zaķis, es spēlējos ar to un vēl šuvu tērpus lellēm, dažām no tām nebija roku vai kāju.”

Mairita Folkmane šajā izstādē izlikusi savu bērnības šujmašīnu, viņa ir pārliecināta, ka spēlējoties meiteņu sapņi piepildās:

“Mēs ar māsu zīmējām papīra lelles. Virs klēts mums bija vesela šādu leļļu iela - ar ģimenēm, kurās bija vairāki bērni. Vēl mums bija klašu žurnāli, kur likām atzīmes, un bija šīs ielas cilvēkiem medicīniskās kartītes ar slimību vēsturēm. Un dīvaini, es savā ziņā esmu skolotāja, bet māsa ir farmaceite. Sapņojiet, meitenes, sapņi piepildās.”

Izstāde “Ar ko mīl spēlēties meitenes” Daugavpils Māla mākslas centrā būs skatāma līdz 31. martam.