Cēsu amatierteātrī tic, ka ārkārtējās situācijas laikā mīlestība pret teātri nepazudīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Izpārdotas, bet nenospēlētas vairākas izrādes, neizdziedāts arī Teātra dienas koncerts un pirmizrāde aprīļa nogalē, kura arī, protams, nenotiks. Tādas korekcijas ārkārtas situācija viesusi Cēsu teātra plānos. Cēsu amatierteātra dalībniekiem, tāpat kā citiem pašdarbības kolektīviem – dejotājiem, dziedātājiem – tagad izpaliek arī kopīgie mēģinājumi. Cēsu teātra aktieri gan vērtē, ka šī pauze nebūt neļaus kolektīvam izjukt, bet gan, kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, būs vēl lielāks entuziasms darbam.

Cēsu amatierteātrī tic, ka ārkārtējās situācijas laikā mīlestība pret teātri nepazudīs
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Šogad aprit 145 gadi, kopš Cēsīs spēlē teātri, pirms trim gadiem teātra spēlēšana Cēsīs atsākās, var teikt, ar jaunu sparu, gūstot ļoti lielu popularitāti cēsnieku vidū, jo diezin vai ir daudzi amatieru kolektīvi, kuri varētu lepoties ar izpārdotām izrādēm tādā lielā zālē, kāda ir Vidzemes koncertzāle “Cēsis”.

Teātra ilggadējais dalībnieks Jānis Gabrāns stāsta, kā teātra darbu ietekmējusi Covid-19 izplatības dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija:

“Mēģinājumi nenotiek ne dzīvajā, ne attālināti, šobrīd ir vai nu radošā pauze dažiem, vai vienkārši atkārto tekstus, vai mācās tekstus topošajai lugai. Tā lielākā bēda vai sāpe – izpalika Teātra dienas lielais koncerts, kam mēs gatavojāmies jau no novembra, decembra - programmai “Esam mēs Cēsu zēni”, tas ir trakākais, kas izpalika. Un palika arī vēl divas izpārdotas izrādes lugai “Vīrietis”, - tie ir divi lielākie zaudējumi, kas mums bija. Nav jau zināms arī, kas būs vasarā, mums ir pasākumu plāns, izbraukumi ieplānoti ar “Mucenieks un muceniece”; kāda būs vasara šobrīd, to mēs arī varam tikai minēt.”

Protams, mēģinājumi nenotiek, bet, tā kā pašdarbības kolektīvi – un Cēsu teātris nav izņēmums – lielākoties ir kā liela ģimene, tad kontakti un saziņa, kā stāsta teātra prezidents Gints Eliass,  neizpaliek.

“Mums ir sava, kā jau tagad modē, tā saucamā, “WhatsApp” grupa, tur mēs intensīvi, - es varbūt ne, es tāds rakstītājs neesmu, es vairāk runātājs, - bet meitenes darbojas, jā, meitenes šuj tērpus, un Edīte, mūsu režisore, tur intensīvi, kā teikt, nākošajiem projektiem visādus materiālus meklē, un es jūtu, ka kaut kāda darbība notiek,” uzsver Gints Eliass.

Lai arī izpalika iecerētais Teātra dienas koncerts, tomēr kaut nelielu teātra dienas noskaņu, kā stāsta Jānis Gabrāns, cēsnieki ir centušies sev radīt šajā laikā.

“Sapratām, ka šo dienu tā galīgi aizmirst nevar, tā vienkārši nelikties ne zinis, tāpēc, tie, kuri varēja, tie sanācām Pils parkā uz estrādes, jo uz skatuves ir jābūt šajā dienā, ievērojot, protams, divu metru atstarpi un visu pārējo, sastājāmies draudzīgi aplī, novēlējām viens otram un citiem, kuri nav ieradušies, priecīgu Teātra dienu un viss, gājām mājās, bet to teātra kolektīva sajūtu, to drusciņ jau dabūjām, kaut arī nedaudz tā attālināti, bet nu nedaudz dabūjām,” atzīmē Gabrāns.

Kā jau amatierteātra aktieriem, gan Jānim, gan Gintam ir arī savs ikdienas darbs. Jānis ir vietējā laikraksta “Druva” žurnālists.

Viņš stāsta: “Darbā man ir atsevišķs kabinets, tad es jau tikpat kā mājās strādāju, visu informāciju, cik var, cenšamies savākt vai nu caur e-pastiem, vai telefona sarunām, jo  informācija cilvēkiem ir jādod, lai cilvēki zina, kas notiek arī novados.”

Savukārt Gints Eliass ir galdnieks, un arī viņam ir gan darbs, gan ar sociālo izolēšanos viss ir kārtībā. Viņš uzsver: “Man ir paveicies, es strādāju viens pats, jo man ir sava privātā darbnīca pašam, un otrs - pa šiem gadiem ir iegājies, ka man visa komunikācija ar klientiem notiek attālināti, caur internetu, un mēs principā tiekamies ļoti reti.”

No pašdarbības kolektīvu vadītājiem gan šajā laikā ir arī dzirdētas bažas, kā būs pēc tik ilgas dīkstāves, vai būs vēl dalībnieki un vēlme darboties. Gints Eliass vērtē, ka šī pauze dos vēl lielāku motivāciju darbam.

“Man jau gan liekas, ka īstenībā būs tāds uzrāviens, es domāju, ja jau mēs tik ilgi esam noturējušies kopā un mums tās sastāva izmaiņas ir bijušas tik minimālas pa šiem diviem gadiem, pie šādas te slodzes, - es varu derēt, varu likt galvu ķīlā, ka ļoti lielai daļai, pat visiem, kas mēs tur esam, patīk tas, ko mēs darām,” atzīmē Gints Eliass.

Un līdzīgās domās ir arī Jānis Gabrāns:

“Teātra mīlestība jau nekur nepazūd, tāpat kā jebkuram citam - gan dziedātājam, gan dejotājam.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti