Māksliniecei un skolotājai Annelei Slišānei aušana allaž bijusi viens no sirdsdarbiem, bet šoreiz stellēs liktas visneiedomājamākās lietas. "Kādus 20 gadus aužu un eksperimentēju. Atrast nātrei šķiedru, kaņepei un linam jau mēs zinām, bet meklēt un atrast šķiedras tur, kur tās teorētiski var būt, bet tad tās meklēt un atrast," stāsta māksliniece Annele Slišāne.
Izstādē izliktās dekoratīvās segas jeb deči, kā saka māksliniece, ir iedalāmi trīs daļās.
No vecmāmiņas pūra lādes, no dažnedažādiem augu stiebriem un ziediem, un arī no iepirkumu maisiņiem, vecām magnetofonu lentām, austiņu vadiem un citām sadzīvē izmantotām lietām.
Un šeit jūtama arī skolotājas vēlme vajadzīgo pasniegt interesanti.
"Bērni būs tie, kuri izmainīs mūsu attieksmi pret pasauli-pārstrādāt materiālus. Tas man ir tāds uzsvars uz to trešdaļu izstādes, kas man ir, par pasaules ilgtspējību domājot," atzīst Slišāne.
Divu gadu laikā tapušie 100 deči darināti kā veltījums Latvijas simtgadei, un jau pabijuši daudzviet Latgalē un Vidzemē. Tagad gan smaržīgie, gan interesantie darbi priecē Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas apmeklētājus.
"Manuprāt, tas stāsts ļoti skaisti savijās ar Botāniskā dārza atmosfēru, ar dabu. Kad iet gar deķiem var just, kā tie smaržo, kā smaržo vībotnes...
Un liek baigi daudz padomāt, nevis tikai priecāties par krāsu salikumiem. Un tie stāsti ir lieliski, un tas viss te viens otru tā papildina, ka es labāku vietu šai izstādei pat iedomāties nevaru," saka mūziķis Kārlis Kazāks.
Lai gan Latvijas simtā jubileja jau pagājusi, izstāde turpināšot apceļot Latviju un arī paplašināties, jo ideju, kur meklēt šķiedru aušanai, māksliniecei vēl esot daudz.
