Baltinavas novada muzejā akcijas “Satiec savu meistaru” laikā viens no pasākumiem bija veltīts mēslu talkas priekšauta atdarināšanai. Galvenā darbība notika meistares Ivetas Gabrānes vadībā: “Mēslu talka notiek vasaras sākumā līdz Jāņiem, kad tiek tīrītas kūtis un mēsli tiek vesti laukā uz tīruma. Tad izrādās, ka meitas ir skaisti rotājušās. Kad es ieraudzīju muzeja fondos, ka ir tāds priekšauts, tad manī tas radīja patiesu izbrīnu, jo manam tēvam ir melns brezenta priekšauts, kad viņš mēslus veda, lai nenosmērētos. Un tieši tādu pašu es iedomājos, ka kādreiz tāds bijis, bet,
kad es ieraudzīju šo priekšautu, es sapratu, ka tas būs šīsdienas varonis.”
Mēslu talkas priekšauts – neliels, baltā krāsā, ar skaistiem izšuvumiem, kas apliecina to, ka šādas talkas bija ne vien smags darbs, bet kopā sanākšana un svētki. Ar mēslu talkas stāstiem dalījās Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces.
Helēna Slišāne stāstīja, ka vienmēr pēc talkas bija klāts galds un lustēšanās: “Kad izveda mēslus, tad mēzēji sāka ar dakšām pa kūts sienām vilkt un bļaut kā buļļi kūtī. Prasīja, lai saimnieks nes alu un sieru.”
Akcijas “Satiec savu meistaru” laikā Baltinavā notika arī meistarklase dziedāšanai ar pusbalsi, kas raksturīga šai pusei. Nodarbības vadīja dziedātāja Helēna Slišāne un Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis. Helēna Slišāne šo dziedāšanas tehniku apguvusi pašmācības ceļā. Dziedāšana ar pusbalsi ir Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļauta vērtība.
Kā stāsta ansambļa vadītāja Antoņina Krakope, Helēnai ir ļoti laba un pateicīga balss šīs tehnikas izpildīšanai: “Viņa var dziedāt gan altu, gan soprānu un arī pacelt pusbalsi. Tas nozīme, ka jābūt stiprai un izturīgai balsij, jo pirmā un otrā ir visas balsis jāpārdzied, tercu augstāk par pirmo balsi.”
Savukārt sestdien, 6. aprīlī, Baltinavā diena veltīta tautas muzikantam Andrejam Rancānam un viņa polkām. Andrejs Rancāns tās savulaik iemācījis Aijai Keišai, tagad Aija tās mācīs citiem. “Ir daudz dažādu polku, Andrejs Rancāns man pats mācīja, notis nepazina, punktiņus zīmēja, kur uz augšu, kur uz leju, mācīja spēlēt, lai man būtu apjausma”, stāsta Aija Keiša.
Kā atzīst Baltinavā, “Satiec savu meistaru” ir vērtīgs pasākums, jo iespējams vienuviet satikties dažādām paaudzēm, lai nodotu savas vietas tradīcijas, amatus un arī latgaliešu valodu.
