Bagātīgs dziesmu pūrs un dižena valodiņa. Bārtas etnogrāfiskā ansambļa sievas sapulcējušās Kultūras namā, lai pirms jubilejas svinībām vēl apspriestu kas darāms un kādas dziesmas goda reizē tiks izdziedātas. Dziesmu sāk ilggadējā ansambļa dalībniece Līvija Otaņķe.
„Dzirdējāt kā dzied – māsīna, meitīna, kumelīns. Rucavā - kumelēns, meičēns. Viņiem galotne savādāka. Nīcā tapāt, man arī mamma no Nīcas. Bārtā runā tāpat, cik tad te ir - cauri mežam desmit kilometri. Ir līdzīgas dziesmas. Kāds kaut kur padzird, pieliek ko citu klāt, tā tās dziesmas pārgājušas no vienas uz otru pusi,'' stāsta Līvija Otaņķe.
Bārtas etnogrāfisko ansambli veido vairākas paaudzes. Tā, piemēram, Līvijas Otaņķes krusttēvs Jēkabs Ķīburs ansambli vadījis līdz 60. gadiem. Meita Gunta Klievēna, dzimusi Otaņķe, Bārtas etnogrāfisko ansambli vada tagad.
„Nāk ģimenēm darboties, šeit daudzām dalībniecēm izauguši bērni. Dzied arī mani mazbērni, dzied mana mamma, es dziedu, dzied mana māsa. Ir mums Sermuliņa Anna, kura darbojas vairāk nekā 40 gadus, dzied viņas meita un nu jau arī mazmeita. Ir ilggadēji dalībnieki, tiem kuriem patīk un to saprot.” - Gunta Klievēna stāsta, ka par ansambļa pirmsākumiem var uzskatīt arī bārtenieka Pētera Pīlēna vadīto dziedoņu ansambli, taču par dibināšanas laiku uzskata pirmo publisko uzstāšanos. „Par ansambļa dibināšanu mēs uzskatām 1929. gada decembri, kad Liepājas Latviešu biedrībā Jēkabs Ķīburs kopā ar saaicinātiem bārteniekiem izrādīja uzvedumu „Bārtenieka tēva dēls Nīcā ņēma līgaviņu”.
Bārtas etnogrāfiskā ansambļa kodolu veido 12 līdz 14 dalībnieku, kuriem pievienojas arī dziedātāji no Liepājas. Dziesmu pūrs tik bagātīgs, ka šķiet neizsmeļams.
