Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Iesaki savu kultūrvietu balvai «Kg kultūras»

Atjaunots uzvedums «Suitu kāzas»

Atjaunots uzvedums «Suitu kāzas»

Atjaunotā etnogrāfiskā uzveduma “Suitu kāzas” pirmizrāde aizvadīta Alsungā, taču uzvedumu varēs noskatīties arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Tā ir unikāla un krāšņa dāvana Latvijai simtgadē - tā par atjaunoto etnogrāfisko suitu kāzu uzvedumu saka tā veidotāji un organizatori no etniskā kultūras centra “Suiti”. Lai uzvedums taptu, šūti gan jauni tērpi, gan apgūts bagāts dziesmu un deju pūrs. Gadsimtiem saglabātās kāzu tradīcijas te iespējams iepazīt nepilnās divās stundās.

Kad aptuveni pirms trim gadiem Latvijā jau sāka posties valsts simtgadei, arī suitos domāts, ko varētu savai Latvijai dāvināt, un radusies iecere atjaunot reiz tik iecienīto uzvedumu “Suitu kāzas”. Jāteic, ka no senajām kāzu tradīcijām te joprojām cieņā ir daudz.

Te vienmēr būs bagāts galds, īpaša līgavaiņa un līgavas ģērbšana, piemēram, linkaiņa siešana līgavai joprojām tiek uzticēta  prasmīgākajai sējējai, jo tas nav viegls uzdevums, tāpat neiztikt bez apdziedāšanās, apdāvināšanas, mičošanas, dancošanas.

Viena no uzveduma scenārija autorēm ir etnogrāfiskā ansambļa “Gudenieku suiti” vadītāja Lidija Jansone. Viņa šīs kāzu tradīcijas pārņēmusi no sava vecmāmiņas un tēva māsas. Jansone norāda – uzvedumā gan ir ienākuši teatrāli elementi, bet uzveduma veidotāji ievēro tradīciju.

Pirmais šo bagāto kultūrvēsturisko tradīciju ceļš pie skatītāja nonāca 1924.gadā, kad pēc Skolotāju institūta direktora Luda Bērziņa rosinājuma “Suitu kāzas” nonāca uz dažādām skatuvēm Rīgā, arī Latvijas Nacioanālajā teātrī.  Kāzas iemūžinātas arī kinolentē, bet 70.gados pie uzveduma iestudēšanas ķērās Liepājas teātra režisors Andrejs Migla. Uzvedums piedzīvoja vairāk nekā 60 izrāžu. Šai reizē palīdzība lūgta režisoram un scenogrāfam Jurim Jonelim, kurš pats nāk no suitiem.

 “Mēs gribējām, lai te ir tas izglītojošais faktors, jo, ja to kāds filmēs un skatītāji skatīsies, tad vēsturē tas tomēr paliks, cilvēks nākotnē gribēs zināt precīzas detaļas. Tā ir tāda liela atbildība,” stāsta Juris Jonelis.  

Uzvedumā piedalās vairāk nekā 50 vietējo iedzīvotāju, arī amatiermākslas kolektīvi – dejotāji, dziedātāji, muzikanti.

Uzvedums vēlreiz būs skatāms Dziesmu un Deju svētku laikā 7.jūlijā Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes sētā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti