Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sabiedriska apspriešana: kā sabiedrību veiksmīgāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ģimenēs, kur aug bērni ar īpašām vajadzībām, nepieciešama palīdzība ikdienā

Amatiermākslas kolektīvi: misija saglabāt kultūras mantojumu, lūdzēji pašvaldību priekšā

Amatierkolektīvi – ar misiju saglabāt kultūras mantojumu, taču kā trūcīgi lūdzēji pašvaldību priekšā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Radoša, pašapzinīga, toleranta un kultūratbildīga nācija – šie Latvijas Nacionālā kultūras centra misijā ierakstītie skaļie vārdi precīzi raksturo rezultātu tam darbam, ko ikdienā veic amatiermākslas kolektīvi. Tūkstošiem cilvēku dalība deju kolektīvos, koros vai aktieru pulciņos ir tikai hobijs reizi vai pāris nedēļā. Taču tādējādi no paaudzes paaudzē tiek saglabāts Latvijas kultūras mantojums, kura redzamākās izpausmes ir Dziesmu un deju svētki. Atskaitot salīdzinoši necilas dotācijas, ko ik gadu mazai daļai amatiermākslas kolektīvu vadītājiem piešķir valsts, lielākās rūpes par kultūru nodotas pašvaldību rokās. Bet tur naudas došana vai nedošana bieži vien ir vietējā mēra rokās un daudz ko izsaka princips – patīk vai nepatīk.

 

 

Amatierkolektīvi savam un citu priekam

Ozolnieku tautas namā darbdienas vakarā pēc septiņiem sākas kārtējais pūtēju orķestra "Zelmeri" mēģinājums. Teju divdesmit vīri, vairums pusmūžā, pie malas nolikuši ar mūziku nesaistīto ikdienas nodarbošanos, sasēduši uz krēsliem tautas nama nelielā jumta istabiņā un ķeras katrs pie sava instrumenta. Iesildītas tiek klarnetes, trompetes, flautas, mežragi, tromboni, eifonijs, tubas un saksofons.

Mēģinājumi nu jau pusotru gadu aizrit diriģenta Jāņa Retenā vadībā. Viņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pirmais tubas spēles docētājs, Pūšaminstrumentu katedras vadītājs, eifonija klases izveidotājs. Divas reizes nedēļā viņš dodas uz Ozolniekiem, lai diriģētu orķestri "Zelmeri". Dara to viņš bez maksas.

"Tas man ir izaicinājums, jo es visu laiku esmu strādājis ar jauniešu kolektīviem, kā diriģents sācis ar Mediņa mūzikas skolas pūtēju orķestri, bet pats esmu nācis no amatieriem. Kad biju mazs, spēlēju Bauskas orķestrī. Tas ir izaicinājums, lai varbūt kaut ko sev pierādītu, arī citiem, ka pašdarbības kolektīvi arī var spēlēt labi," norāda Jānis Retenais.

Jāteic, ka pūtēju orķestris "Zelmeri" no "bēru muzikantu" statusa izkāpis jau labi sen. Pamatsastāvs dibināts pirms septiņiem gadiem. Ik gadu "Zelmeri" gūst augstākos novērtējumus skatēs, vietēja un starptautiska mēroga pūtēju orķestru konkursos. Vēl pirms pāris gadiem ar "Zelmeriem" savā paspārnē varēja lepoties Jelgavas novada pašvaldība. Tad orķestra vadības domstarpības ar novada mēru "zaļzemnieku" Ziedoni Cauni rezultējās līdz attiecību pārtraukšanai. Lielākā daļa kolektīva vīru paņēma savus instrumentus, izveidoja biedrību "Zelmeri Pro" un pārcēlās Lielupei uz blakus esošo Ozolnieku novadu.

"Orķestris šādā sastāvā un ar šādu nosaukumu biedrības "Zelmeri Pro" paspārnē ir kopš 2013. gada. Slaveni esam ar to, ka esam piedalījušies jau divos Latvijas konkursos, ieguvuši pirmās vietas. Mēs muzicējam dažādos tradīciju pasākumos tuvākā un tālākā apkārtnē, šogad arī bijām aizbraukuši uz Izraēlu. Mēs piedalīsimies strēlnieku atceres pasākumā Ložmetējkalnā nākamā gada sākumā, gatavojam programmu Latvijas pūtēju orķestru konkursam, gatavojam lielu projektu vasarai, domājama arī piedalīties Maestro [Raimonda Paula] jubilejas gadā," par nākotnes plāniem stāsta biedrības "Zelmeri Pro" vadītājs Jānis Kurpnieks.

Ar entuziasmu vien nepietiek

Tomēr, lai to visu paveiktu, turklāt saņemtu klausītāju un ekspertu atzinību, nepietiek ar pūtēju apņemšanos pāris reižu nedēļā sanākt kopā. Arī amatierkolektīvu pastāvēšanai nepieciešama nauda, jo normālā situācijā algojams diriģents un kolektīva saturētājs, nepieciešami instrumenti un notis, kā arī, galu galā, telpas mēģinājumiem. Tādēļ "Zelmeri" iesaistās projektos un piepelnās dažādos pasākumos. Gribētu atbalstu arī no vietējās Ozolnieku pašvaldības.

"Mums ir ļoti laba sadarbība ar tautas namu, tagad – ar kultūras nodaļu. Par atbalstu pūtēju orķestrim griezāmies pašvaldībā jau 2013. gadā, bet toreiz mums atteica, teica, ka mums jāpierāda sevi. To mēs arī esam divus gadus darījuši. Tagad arī griezāmies," stāsta Jānis Kurpnieks. Tomēr atbalstu Ozolnieku domes vadība atteica.

Salīdzinoši nesen dome pieņēmusi saistošos noteikumus, kas regulē kārtību, pēc kādas pašvaldība atbalsta Ozolnieku novada amatierkolektīvus. Atteikumu "Zelmerus" ņemt savā paspārnē mērs Pēteris Veļeckis no Zaļo un Zemnieku savienības pamatojis ar diviem punktiem, kam "Zelmeri" neatbilstot. Pirmkārt, jāpierāda kolektīva varēšana un jāgūst augsti rezultāti konkursos, kā arī aizliegts par maksu koncertēt citiem – pilnībā jāziedojas pašvaldībai.

"Zelmeru" vadītājs Kurpnieks saka – argumenti neiztur kritiku, jo pūtēji līdz šim varējuši pastāvēt, tikai pateicoties koncertēšanai: "Mēs varam pastāvēt tikai tāpēc, ka mēs sniedzam maksas pakalpojumus, ka mums ir atbalstītāji, mums ir sponsori. Ļoti liels ir pašu dalībnieku ieguldījums – instrumenti un viss pārējais ir pašu dalībnieku personīgais."

Ozolnieku novada pašvaldība par saviem patlaban uzskata deviņus amatiermākslas kolektīvus. To vadītājiem un koncertmeistariem 11 mēnešos algās aprēķināti 32 tūkstoši eiro jeb vidēji 323 eiro mēnesī uz katru kolektīvu. Atbalstīto kolektīvu vidū – arī bērnu un jauniešu teātris "Nianse". Tā vadītāja Ingūna Lipska par sadarbību ar pašvaldību izsakās ļoti atzinīgi.

"Pašvaldība mūs ļoti atbalsta, ne tikai pašvaldība. Mēs Ozolniekos vispār ļoti draudzējamies – arī ar bērnudārzu, maināmies ar rekvizītiem, kas ir pirkts par domes naudu. Varam tikai slavēt! Un mēs viņu cerības neesam pievīluši – mēs esam "Balss pavēlnieka" superfinālisti, laureāti šogad. Lielākoties tā arī ir – ja braucam uz konkursiem, mums ir godalgotas vietas. Jo ir labvēlīgi apstākļi strādāšanai, tad arī veicas viss," norāda Ingūna Lipska.

Ozolnieki ar 11 miljonu eiro gada budžetu ir viena no bagātākajām Latvijas pašvaldībām. Taču ar to esot par maz, lai atbalstāmo pašdarbnieku listē pieņemtu vēl vienu kolektīvu. Tieši naudas trūkumu, ne vairs zemo kvalitāti vai koncertēšanu par maksu kā galveno argumentu "Zelmeru" atgrūšanai min Ozolnieku mērs Pēteris Veļeckis. Īsai sarunai klātienē viņš nepiekrīt, jo esot pārāk aizņemts ar nākamā gada budžeta plānošanu. Skaidrojumu viņš atsūta e-pastā.

"Tāda pūtēju orķestra uzturēšana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta, turklāt pašvaldība jau atbalsta deviņus amatiermākslas kolektīvus. Vēlamies uzsvērt, ka Ozolnieku novada dome turpina atbalstīt orķestri, jo noslēgts līgums par Ozolnieku tautas nama telpu nomu. Par to orķestris maksā 14 eiro mēnesī. Tāpat dome pērk orķestra pakalpojumus. Pašvaldība arī piešķīra līdzfinansējumu 300 eiro apmērā, apmaksājot transporta izdevumus," raksta Pēteris Veļeckis.

Par pūtēju spēlēšanu novada pasākumos Ozolnieki "Zelmeriem" šogad samaksājuši vairāk nekā pusotru tūkstoti eiro. Spriežot pēc tā, cik pašvaldība maksā savu kolektīvu vadītājiem, naudas trūkums diez vai ir galvenais iemesls, kādēļ "Zelmeru" pūtējus Ozolnieki neņem pie sevis. Iespējams, vaina politiskajā piederībā, jo orķestra vadītājs Jānis Kurpnieks vēlēšanās pērn sarakstā "No sirds Latvijai" kandidēja uz Saeimu. Jelgavā, Ozolnieku un Jelgavas novados ilgus gadus vada Zaļo un Zemnieku savienība.

Neskaidra naudas sadale pašvaldībās

Likums "Par pašvaldībām" vietējām varām ļāvis ļoti plaši traktēt to, ko nozīmē gādāt par kultūru. Likumā pavisam lakoniski teikts, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir "rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību". Tādēļ arī pašvaldības var naudu amatierkolektīviem piešķirt pēc tā, cik ļoti draudzīgas ir to vadītāju attiecības ar mēriem, kā arī neievērot pašu izdotos noteikumus, ja kāds no kultūras darbiniekiem nepatīk.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem mūsu valsts apņēmās radīt Nemateriālā kultūras mantojuma likumu. Kaut daļēji, tomēr tas būtu arī amatierkolektīvu interešu sargātājs.

Likumprojektu ilgās mokās darināja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, ko pirms kļūšanas par nozares ministri vadīja Dace Melbārde no Nacionālās apvienības. Aizvadītajā vasarā dokuments beidzot nonāca uz ministru darbgaldiem.

"Tas skaidri pasaka, kas par ko ir atbildīgs un kādi ir mehānismi sistēmiskai pieejai nemateriālā kultūras mantojuma identificēšanai, dokumentēšanai, pētniecībai, saglabāšanai un nodošanai nākmajām paaudzēm," pauda Dace Melbārde.

Pēc Melbārdes uzrunas valdība likumprojektu nodeva Saeimai un sabiedrībai vēstīja, ka likuma spēku tas iegūs jau ar nākamo gadu. Tomēr tālāk par pirmo skatīšanu kultūras komitejā nav tikts. Desmit gadu radītais likumprojekts, kas izklāstīts astoņās lappusēs, bijis kārtējais dokuments bez praktiska pielietojuma, norāda komisijas vadītājs Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienības.

"Pirmais secinājums ir bijis tāds, ka likumā ir normas, bet nav skaidrs izpildītājs. Tas ir diezgan deklaratīvs. Lai neradītu tādu normatīvo aktu, kuram vēlāk nav pielietojuma, varētu būt daudz neatbildētu jautājumu. Šobrīd, virzot likumu uz tālākiem lasījumiem, ir nodots precizēšanai," norāda Jānis Vucāns.

Pašlaik negatavais Nemateriālā kultūras mantojuma likumprojekts atkal atrodas Nacionālajā kultūras centrā. Likumdevējs gribētu, lai normatīvs ne tikai šauri sargātu dziesmu svētkus, suitu un pirts tradīcijas, bet plašākā nozīmē radītu patvērumu arī amatierkolektīviem, kas rūpējas par nemateriālo kultūru. Ar likumu domāts, pirmkārt, uzskaitīt, kas tad īsti nemateriālā kultūra ir, kā arī sekmēt sadarbību starp pašvaldībām, privāto un nevalstisko sektoru.

Tomēr Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte uzskata, ka glābiņš amatiermākslai drīzāk meklējams speciālajā Dziesmu svētku likumā: "Šobrīd vēlreiz tiek pārrunāti atbalsta mehānismi, kas ir vairāk saistīti ar finansēm, jo, protams, cilvēkus interesē, kādā veidā pašvaldības vai valsts varētu atbalstīt finansiāli. Taču šis Nemateriālā kultūras mantojuma likums drīzāk runā par sabiedrības visu pušu sadarbību konkrētu tradīciju saglabāšanai. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Dziesmu un deju svētku likums ir speciālais likums, kas konkrēti runā par Dziesmu svētku procesa norisi, sagatavošanu, par nepārtrauktību, tai skaitā, iekšā ir arī nevalstiskās organizācijas. Viecot grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, šis jautājums varētu tikt pārskatīts. Manuprāt, tas būtu loģiskāk."

Amatiermākslas kolektīviem būs jāsamierinās ar lūdzēja lomu

Tādējādi secināms, ka vismaz tuvākā gada laikā amatiermākslas kolektīviem arvien būs jāsamierinās ar lūdzēja lomu Valsts kultūrkapitāla fonda, pašvaldību un mecenātu priekšā. Pat tad, ja reiz Nacionālais kultūras centrs un politiķi radīs jēdzīgu Nemateriālā kultūras mantojuma likumu un grozīs Dziesmu svētku normatīvus, ja regulējumā stingri nenoteiks valsts un pašvaldību lomu un naudas avotus, likumi būs tapuši likumu pēc, bet diriģenti pūtēju orķestru priekšā būs tikai tādēļ, lai sev un citiem pierādītu, ka "veči nespēlē tikai bērītes drebelīgiem toņiem".

Latvijas Nacionālā kultūras centra dati liecina, ka Latvijā darbojas 54 pūtēju orķestri: 37 ir pašvaldību dibināti orķestri, desmit ir mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu orķestri (divi ir juridiskās piederības), septiņi skolu, bērnu un jauniešu centru pūtēju orķestri (divi ir divas juridiskās piederības), divi augstskolu un biedrību dibināti orķestri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti