Igauņu tautas mūziķe Leanne Barbo dūdas spēlē jau 17 gadus. Viņa darbojas vairākās grupās Igaunijā un arī bungu un dūdu mūzikas grupā "Auļi" Latvijā. Latvijas otrajā dūdinieku saietā viņa uzaicināta dalīties ar savām prasmēm un zināšanām meistarklasē. Te atbraukuši dūdu spēlētāji no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģiona. Barbo mācīja dažādus tehniskus paņēmienus, kā izrotāt melodiju.
"Latvijā ir interesanta aina - ir dubultmēlīšu dūdas, kas ir Eiropā raksturīgas, vienmēlīšu dūdas ir vairāk reģionos un Latvijā, tradicionāli. Man patīk, ka savākušies un kopj tradīcijas," teica Barbo.
Latvijas dūdinieku saietu Alsungā sāka rīkot pērn, lai pievērstu uzmanību tikpat kā zudušām tradīcijām.
Alsunga bija vieta, kur dūdu spēlēšana dabiskā vidē bija saglabājusies visilgāk - līdz 20. gadsimta pirmajai trešdaļai. Pamazām tā sāka atdzimt no 2014. gada, kad izveidota folkloras kopa "Suitu dūdenieki". Aptuveni pēc pusotra gada te bija jau astoņi dūdinieki, kas spēlēšanu lielākoties bija apguvuši pašmācības ceļā.
"Starp šiem saietiem kontakti turpinās, ir vēlme tikties vēl un vēl. Šeit tā lieta iet plašumā, mēs gribam dalīties priekā," sacīja folkloras kopas "Suitu dūdenieki" vadītājs, biedrības "Suitu kultūras mantojums" valdes loceklis Juris Lipsnis.
Alsungā savulaik Jurjānu Andrejs un Emilis Melngailis ir pierakstījuši lielāko daļu dūdu melodiju. Šai ziņā labāka situācija ir Igaunijā, jo tur dūdu melodijas ir ierakstītas un klausoties ir iespējams tās atjaunot daudz precīzāk, kā spēlēts senāk, nevis tikai lasot nošu rakstu.
Šobrīd lielākoties dziesmas tiek apgūtas pēc dzirdes.
"Pēc dzirdes mēs visi mācāmies, tāpēc ir daudzi varianti, izklausās līdzīgi, bet ir nianses, kas atšķiras," piebilda dūdu spēlētāja Anta Puķīte.
Saiets dod iespēju arī saspēlēties dažādiem dūdu spēlētājiem, un dūdas skanēja daudzviet Alsungā – gan estrādē, gan Dižgabalkalnā, gan pils pagalmā. Savulaik dūdas spēlētas dažādos godos, arī publiskās vietās. Nu arī Alsungā teju katros svētkos skan dūdas, to pavadījumā notiek arī danči.
