Cepļa atvēršana keramiķiem ir īpašs notikums, ko paši mākslinieki salīdzina ar brīnumu gaidīšanu Ziemassvētkos. Šoreiz satraukums ir vēl lielāks, jo mākslas darbi tapuši jaunajā Nobirogamas ceplī.
Keramiķe, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Līga Skariņa stāsta par sagaidīto rezultātu: “Ļoti apetelīgs, ļoti tāds gatavs. Kā tādu maizīti gribas izgaršot. Ir ļoti labas keramikas kvalitātes krāsnī bijušas.”
Visi mākslas darbi veidoti no šamota, jo temperatūra ceplī sasniedz 1300 grādus, kas ierastajam Latvijas mālam esot pārāk daudz. Arī cepļa kurināšana, kas ilgst trīs diennaktis, ir īpašs process.
“Iekšējā kubatūra ir gandrīz pieci kubi, un malka kurināšanai aizgāja gandrīz 10 kubikmetru. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik mēs ziemā izlietojam Abgunstes muižas apkurināšanai,” stāsta Abgunstes muižas saimniece Asnate Avotniece.
“Tā pati kraušana iekšā. Tajā brīdī ir tā kā jāsaņem visi spēki. Bija, protams, maska jāliek priekšā, brilles, jo tas karstums nav tā, kā atvērt cepeškrāsni,” stāsta keramiķe Ieva Jurka.
Atkarībā no tā, kurā kambarī un cik augstu vai zemu keramiķu darbs atradies, uguns to papildinājusi ar dažādiem unikāliem rakstiem. “Tā ir ļoti ekskluzīva iespēja, jo tā tīri tehniski, ekonomiski ir ļoti dārga. Tā kā mēs šobrīd esam tādā situācijā, tā tiešām ir reta iespēja piedalīties šāda cepļa dedzināšanā,” saka keramiķe Izabella Krolle.
Pēc pirmās veiksmīgās pārbaudes jaunais ceplis atbilstoši starptautiskajai praksei ieguvis arī īpašo vārdu – Maija Abgama. Lai gan “ceplis” latviešu valodā ir vīriešu dzimtē, starptautiski esot pieņemts, ka tam jābūt sievietes vārdam.
“Latviski skaisti saskan. Maijā Maijai ir vārda diena, maijā ceplim likti pamati, un maijā arī pirmoreiz kurināts. Tad mums ir Maija un Abgama, un Noborigama, un pirmie trīs burti no Abgunstes, tad uzvārds ir Abgama, lai tomēr ir tāds japānisks piesitiens,” stāsta Avotniece.
Pirmajā dedzināšanā ceplī pabija 24 mākslinieku darbi no septiņām valstīm, galvenokārt lielformāta keramika un gaismas objekti.
